Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +19 °C
Skaidrs
Pirmdiena, 29. aprīlis
Raimonds, Laine, Vilnis
Pēdējos gados esam atradinājušies no īstas ziemas, tāpēc arī jebkura intensīvāka snigšana rada haosu un autobraucēju neizpratni

Kononovs: Ceļš ir kā ekonomikas mugurkauls

Cilvēka dzīve sākas ar ceļu un beidzas ar ceļu. Cilvēku no dzemdību nama pa ceļu aizved mājās un arī pa ceļu aizvada pēdējā gaitā uz kapu kalniņu, sarunā ar Dienu pauž VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) valdes priekšsēdētājs Vladimirs Kononovs un piebilst, ka LAU uzdevums ir nodrošināt, lai ceļu tīkls būtu ērti un droši izmantojams gan ikdienā, gan biznesam.

Ik ziemu līdz ar sniega uzsnigšanu aktualizējas jautājums, vai Latvijas ceļu uzturētāji ir gatavi ceļu sakopšanai sniega laikā. Kāda ir patiesā situācija, un kā īsti ik gadu ir – vai ziema mūs pārsteidz nesagatavotus?

Vispirms ir jāsaprot būtiska nianse – LAU uztur infrastruktūru tādu, kāda tā ir. Ziemā ceļu stāvoklis ir atkarīgs no laikapstākļiem – sāls kaisīšana vai sniega šķūrēšana neuzlabo autoceļu tehnisko stāvokli, tas uzlabo braukšanas apstākļus. Ierastā retorika par to, ka ziemā ceļi it kā netiek pienācīgi kopti, raksturo sabiedrības vēlēšanos, lai ziemas pie mums nebūtu vispār, lai ceļi arī ziemā būtu tādi paši kā vasarā, kas pat teorētiski nav iespējams. Un tad arī piedzīvojam – ja ziemā gadās ķibele uz ceļa, psiholoģiski tiek meklēts vainīgais, taču jāsaprot, ka arī ikviens autovadītājs pats ir atbildīgs par braukšanas apstākļu ņemšanu vērā, pārvietojoties pa autoceļiem ziemā. 

Bet kāpēc nereti nākas pašiem uz savas ādas piedzīvot situāciju, ka snigšanas laikā pat lielās šosejas brīžiem ir neizbraucamas, nemaz nerunājot par zemākas kategorijas, piemēram, grants ceļiem?

Ceļu dienests var kvalitatīvi sakārtot ceļus tad, kad ir beigusies snigšana, snigšanas laikā tas praktiski nav iespējams. Tā tas ir visā pasaulē, pat attīstītajās valstīs. Jā, tas ir LAU nopelns, ka noteiktu laiku pēc snigšanas autoceļi ar asfalta segumu atbilstoši attiecīgā ceļa uzturēšanas kategorijai atkal ir normāli izbraucami. Runājot par grants ceļiem – tos LAU nekaisa, apledojums vai sniegota brauktuve uz šādiem ceļiem ir normāla situācija atbilstoši normatīviem. Turklāt lauku cilvēki ir pieraduši, ka ziemā ceļi šādi ir, un daudz mazāk pārmet LAU par ceļa stāvokli. Grants ceļus ziemas periodā faktiski tikai pašā sākumā nokaisa ar smiltīm, lai saķere ir labāka. Ja ir pilnīgi apledojis ceļš, tad ar speciālu tehniku grants ceļš tiek rievots, lai nodrošinātu labāku riepu saķeri ar brauktuves virsmu. Asfalta ceļiem ir pavisam cita uzturēšanas tehnoloģija. Asfalta ceļus kaisa ar sāli, kas sniegu pārvērš, kā mēs to saucam, – rasolā. Taču sāls kaisīšana efektu dod, ja gaisa temperatūra ir līdz mīnus desmit grādiem. Ja temperatūra ir zemāka – nav jēgas sāli kaisīt, jo sāls sniegu vairs nekausē. 

Tomēr brīžiem šķiet, ka LAU pārāk vēlu reaģē un uz šosejām parādās tikai tad, kad tie vairs nav vispār izbraucami…

Diemžēl snigšanu neviens un nevienā pasaules valstī vēl nav spējis ietekmēt. Ja sniega segas biezums uz autoceļiem sasniedz noteiktu rādītāju atbilstoši ceļa kategorijai, LAU tehnika dodas tīrīt ceļus. Protams, vienmēr ir dilemma: ko darīt, ja sniegs nepārstāj putināt, taču autoceļa izbraucamība mazinās, pēc noteikumiem mums jādodas sniegu šķūrēt, taču ir gana skaidrs, ka pie intensīvas snigšanas ceļa izšķūrēšana būs risinājums tikai uz īsu brīdi un jau drīz atkal brauktuve būs piesnigusi. Patiesībā mēs Latvijā pēdējo gadu laikā esam atradinājušies no īstas ziemas, tāpēc arī jebkura intensīvāka snigšana rada haosu un neizpratni no autobraucēju puses. Taču te tiešām ir būtiski saprast – 

nevienā pasaules valstī neviens ceļu uzturēšanas dienests nespēj padarīt asfalta brauktuvi melnu, kamēr sniegs nav pilnībā pārstājis snigt.

Tiklīdz sniegs pārstāj snigt, LAU tehnika gan nošķūrē, gan nokaisa brauktuves, kuras pēc noteikta laika ir pilnībā atbrīvotas no sniega un ir normāli izbraucamas.

Kāda ir jūsu kopējā saimniecība?

Latvijā ir ļoti daudz autoceļu – kopējais to garums ir ap 70 000 kilometru, precīzu kopgarumu neviens šobrīd īsti nezina, jo autoceļu inventarizācija jau ilgu laiku nav veikta. Valsts autoceļu kopgarums ir ap 20 tūkstošiem kilometru, 50 tūkstošu – pašvaldību pārziņā esošie un privātie autoceļi, to skaitā, piemēram, VAS Latvijas valsts meži ceļi u. c. Daudzi ceļi vispār neparādās nevienā kartē, tie saglabājušies vēsturiski, un joprojām kāds tos izmanto, taču LAU pastāvīgi uztur tikai valsts pārziņā esošos autoceļus 20 tūkstošu kilometru garumā.

Pats darba process mums ir precīzi izstrādāts – kopējais ziemas dienesta tehnikas vienību skaits visā Latvijā mums ir ap 650, agrāk tas bija 800, taču kapacitāte mums ir pietiekama, un varam veiksmīgi nodrošināt ziemas uzturēšanas darbus. Tehnikas vienību skaits ir mazinājies, jo tā noveco un nākas attiecīgi izlemt, vai nepieciešams to atjaunot iepriekšējā apjomā vai tomēr ir vērts tehnikas parku mazināt. Kopumā mums ceļu uzturēšanu nodrošina 28 nodaļas visā valsts teritorijā. Katrā rajona nodaļā 24 stundas diennaktī dežurē speciālisti, kuri seko laika prognozēm, saņem informāciju par reālo situāciju konkrētajos ceļu posmos un attiecīgi pieņem lēmumu par brīdi, kad ziemā sūtīt uzturēšanas tehniku attīrīt brauktuves. Tāpat mūsu speciālisti paralēli arī paši apbraukā noteiktus posmus un apseko dabā, kāds ir ceļu stāvoklis, – vai brauktuve ir tīra vai sniegota, vai neveidojas melnais ledus utt.

Tomēr – vai tieši mazāks tehnikas vienību skaits nav iemesls, ka sniega laikā brauktuves nespējat sakopt ātrāk?

Sniegotas ziemas Latvijā vairs nav ierasta parādība, tajā pašā laikā ziemas uzturēšanas darbu tehnika maksā ļoti lielu naudu, tāpēc būtu ļoti nesaimnieciski turēt lielu tehnikas vienību skaitu, taču reāli to pilnā apjomā neizmantot. Ikdienas uzturēšanas darbus veiksmīgi spējam īstenot ar esošo apjomu. Turklāt līdzīgi ir arī daudz bagātākās valstīs – ja snigšana ir ļoti intensīva un ilgstoša, nekāda tehnika, vienalga, cik daudz tās būtu, ar to nespēj kvalitatīvi tikt galā līdz brīdim, kad snigšana pilnībā rimstas. Tikai tad ir jēga pilnā apjomā sākt autoceļu sakopšanas darbus. Ir jāsaprot, ka mūsu darbinieki cauru diennakti nevar būt jebkurā ceļa posmā, tāpēc arī vienmēr aicinām autovadītājus ziņot par ceļa stāvokli, zvanot pa informatīvo tālruni 80005555. Turklāt te ir runa ne tikai par situāciju ziemas periodā, bet visu gadu – varbūt jūs pamanāt kādu sabrukušu caurteku, nokritušu koku vai intensīvu snigšanu ziemā. Katrs šāds zvans mums ir ļoti svarīgs, jo, iespējams, mūsu rīcībā tajā brīdī vēl nebūs šādas informācijas un līdz ar to mūsu reakcijas ātrums problēmas novēršanai samazināsies.

Jūs ilgus gadus darbojaties autoceļu nozarē. Paralēli LAU valdes vadīšanai esat arī reģionālās struktūrvienības vadītājs. Kas jūsu izpratnē ir ceļš?

Ceļš nav domāts LAU, VAS Latvijas valsts ceļi vai Satiksmes ministrijai. Ceļš ir ekonomikas mugurkauls. Faktiski tā ir mūsu bagātība un reizē arī mūsu problēma tieši lielā ceļu kopējā garuma dēļ, jo Latvija vēsturiski bija raksturīga ar viensētām, uz kurām katru veda un bieži aizvien iet ceļš. Līdz ar to arī ceļu blīvums ir ievērojami lielāks nekā, piemēram, Vācijā, kur ceļu skaits attiecībā pret iedzīvotāju blīvumu ir mazāks. Turklāt Latvijā ceļu uzturēšana pēdējo divdesmit gadu laikā vienmēr saistījusies ar naudas trūkumu. Mūsu autobraucēji maksā samērā lielus nodokļus, kas saistīti ar automašīnu, tajā pašā laikā līdz ceļiem reāli nonāk tikai aptuveni 20% no visas nodokļos samaksātās naudas. Turklāt ir diezgan skaidrs – ja mēs gribētu palielināt ceļu uzturēšanai nepieciešamo finansējumu, palielinot ar autotransportu saistītos nodokļus, tas būtu milzīgs papildu slogs gan privātpersonām, gan arī biznesam. To vienkārši nedrīkst darīt. Mums jāspēj ceļiem izlietot to, ko jau šobrīd sabiedrība samaksā.  

Kurš ir intensīvākais LAU darba laiks ziemā?

Ceļu uzturēšanas darbi ziemā notiek pārsvarā naktīs. Līdz pulksten 6–7 no rīta visi tīrīšanas un kaisīšanas darbi faktiski ir pabeigti. Tieši tāpēc lielākoties autovadītāji LAU tehniku uz ceļiem gandrīz nekad neredz un var šķist, ka mēs vispār neko nedarām. Taču mūsu darba specifika ir tieši tāda – autoceļiem ir jābūt sakoptiem vēl pirms intensīvas autosatiksmes plūsmas sākšanās. Ja notiek ilgstoša snigšana, mēs atkārtoti sūtām uzkopšanas tehniku darbos ap pusdienlaiku un vakara stundās, tāpēc arī intensīvākās satiksmes laikā reti redzēsiet uz ceļa kaisītājus. Protams, ja kāds posms ir grūti izbraucams un autovadītājs par to ziņos pa informatīvo tālruni, mēs reaģēsim un izsūtīsim tehniku, taču konkrētais autovadītājs to neredzēs, jo būs jau aizbraucis, kamēr mūsu tīrīšanas tehnika ieradīsies konkrētajā ceļa posmā.

Kādi ir lielākie LAU izaicinājumi ziemā?

Vissarežģītākā dabas parādība autoceļiem ir sasalstošs lietus, kas pārklāj brauktuves ar ledu. Šādi laikapstākļi ir arī visbīstamākie autosatiksmei, un manā skatījumā šādos apstākļos pareizākais lēmums būtu jebkuram autovadītājam griezties atpakaļ vai arī pārtraukt kustību un apstāties drošā vietā ceļa nomalē, jo pat vislabākās kvalitātes riepas nespēj garantēt drošu braukšanu pa šādu apledojušu ceļu. Turklāt arī ceļu uzturēšanas tehnikai nav absolūti nekādu iespēju cīnīties ar šādu ceļa stāvokli – sāli šis sasalstošais lietusūdens vienkārši noskalo nost no ceļa, vēl pirms tas paspējis iesākt iedarboties, bet smiltis pārklāj sasalstošais lietusūdens, un ceļš tik un tā kļūst ārkārtīgi slidens un bīstams braukšanai. Tikai pēc šīs dabas nokrišņu izbeigšanās ir jēga sākt intensīvus ceļa sakopšanas darbus. Arī mūsu pašu ceļu uzturēšanas tehnika ik ziemu vismaz vairākas reizes piedzīvo negadījumus, piemēram, noslīd no brauktuves. Varbūt mūsu autovadītāji avarē retāk tāpēc, ka viņi ikdienā pārvietojas pārsvarā tikai pa piesnigušiem vai apledojušiem ceļiem un jau ir pieraduši pie ekstremāliem braukšanas apstākļiem. 

Jūs pieminējāt līdzekļu trūkumu. Ar to saskaras visi. Kā tieši risināt šo problēmu?

Mums savā ziņā ir rāmis, kā drīkstam izlietot naudu, kam vienlaikus pretī ir normatīvi, kas uzliek pienākumu rīkoties. C klases autoceļu tīrām tad, kad ir sasniguši 10 centimetri sniega, bet A klasei noteiktie trīs centimetri šajā situācijā nozīmē, ka pie intensīvas snigšanas, kur C klasei noteiktā laika posmā sasnieg 10 centimetru, A klases ceļu šādos pašos apstākļos būsim jau tīrījuši trīs reizes – tātad nauda ir iztērēta trīs reizes vairāk. Un te es gribu piebilst – varbūt nezinātājam šķiet, ka naudu ceļu uzturētāji neprot efektīvi izlietot, taču ir jāsaprot, ka sniega tīrīšanas laikā nauda tērējas ļoti lielos apmēros. Ceļu uzturēšanas budžets gadam ir paredzēts noteiktā apjomā un likumsakarīgi – jo vairāk mēs strādājam ziemā, jo mazāk līdzekļu LAU paliek vasaras sezonai ceļu atjaunošanas darbiem.

Savā ziņā izvēlaties – braukt vai nebraukt?

Mēs nekad neizdarām šādu izvēli – ja ir jābrauc, mēs dodamies un strādājam pēc labākās sirdsapziņas, vienlaikus stingri ievērojot visus normatīvus. Mūsu tehnika ir aprīkota ar GPS iekārtu, tas nozīmē, ka jebkurā brīdī ir iespējams redzēt, kur atrodas konkrētā mašīna un pat ko tā šobrīd dara – šķūrē sniegu vai kaisa sāli. Patlaban mūsu speciālisti strādā pie tehniskajiem darbiem, lai jau samērā drīzā laikā jebkurš lietotnes Waze lietotājs varētu redzēt, kurā vietā konkrētajā brīdī darbojas ceļu uzturētāji. Mūsuprāt, tas palīdzēs cilvēkiem daudz labāk izprast arī mūsu darbu un būt pārliecinātiem, ka mēs patiešām reaģējam laikā un veicam savu pienākumu.

Sanāk, ka paši sev esam noteikuši pārāk augstus standartus un prasām nereālo?

Šeit ir vietā visai provokatīvs jautājums – vai mums vispār ir vajadzība noteikt ziemā tik ļoti augstas prasības ceļu uzturēšanai, kādas tās ir? Paskatīsimies citas – daudz bagātākas – valstis: Somiju, Zviedriju, Kanādu – šajās valstīs ziemas ir daudz sniegainākas nekā pie mums, tajā pašā laikā ceļu uzturēšanas kritēriji ziemā ir daudz mērenāki un cilvēki rēķinās – ir ziema un jābrauc citādi. Elementārs piemērs – Norvēģijā noteiktos apstākļos ziemā atsevišķus ceļus vispār slēdz līdz pat pavasarim. Cilvēki ar to rēķinās. Savā ziņā tā ir efektīva līdzekļu izlietošana – ja ceļš nav stratēģiski svarīgs, tas ziemas periodā vienkārši tiek slēgts. Protams, ja šī ceļa galā ir apdzīvota vieta, cilvēki tur tiek nodrošināti ar pārtiku un saņem cita veida palīdzību citādā veidā. Taču nauda ceļu uzturēšanai tajā pašā laikā tiek izlietota efektīvāk sabiedrībai kopumā. Un būtiski – nevienam tur nav pretenziju vai pārmetumu, ka šāda politika tiek īstenota, jo visiem tas tiek izskaidrots un ir pieņemams.

No jūsu teiktā noprotu, ka daudzkārt pārspīlējam par mūsu spiedīgajiem apstākļiem?

Nesen Latvijā pēc sabiedrības pieprasījuma mainīja normatīvus, un Ministru kabinets mainīja kārtību, nosakot, ka ceļu uzturētājiem ir jāveic tā sauktā ceļu preventīvā kaisīšana uz A un A1 klases ceļiem. Tas nozīmē – ja laika prognoze norāda, ka ir iespējama snigšana vai ceļu apledošana, LAU ir jāveic autoceļu iepriekšēja apstrāde ar pretslīdes materiāliem. No vienas puses, tas ir pareizi, jo tādējādi mēs nodrošināmies, ka uz ceļa jau būs sāls, pirms parādās ledus. Taču realitāte dažkārt ir cita, proti – ceļš ir nokaisīts, nauda iztērēta, taču sniega mākonis līdz konkrētajam ceļu rajonam tā arī neatnāk.

Protams, mēs nelemjam par ceļu uzturēšanas kārtību, mēs esam instruments, kas braukšanas apstākļus uz ceļa padara drošākus. Tomēr te paliek jautājums – vai tas ir efektīvs līdzekļu izlietošanas veids? Būtībā šī nauda, ko mēs, tēlaini sakot, izkaisām uz ceļiem un sniegā, ir tie līdzekļi, kurus mēs pēc tam nevaram izmantot vasaras periodā ceļu seguma atjaunošanas darbiem.

Ko iesakāt autovadītājiem ziemā obligāti ņemt vērā? Šoferus kaitina frāze – "izvēlēties atbilstošu braukšanas ātrumu", kas vispār nekur nav definēts un ir ļoti brīvi interpretējams jēdziens…

Svarīgākais tomēr ir prast izvēlēties tādu braukšanas stilu, par kuru esat drošs, ka spēsiet savaldīt automašīnu jebkādā ekstremālā situācijā. Normatīvos patiešām nav noteikts, kāds tad ir šis konkrētajiem ceļa apstākļiem drošais ātrums, taču tas ir jāsaprot katram pašam. Protams, vērtīgi būtu iziet drošas braukšanas skolu, kur māca arī pareizi reaģēt uz apledojušas vai piesnigušas brauktuves, dažādās citās ekstremālās situācijās. Mūsu ekonomiskajā situācijā ne katrs var atļauties braukt ar jaunu un modernu automašīnu. Tomēr ne automašīnas vecums ir noteicošais, lai ziemā nebūtu jāpiedzīvo skarbi brīži. Var braukt ar samērā vecu, bet labā tehniskajā stāvoklī esošu automašīnu, tomēr es, balstoties arī uz savu ilgo autovadītāja pieredzi, noteikti iesaku ikvienam autovadītājam visbūtiskāko – nekad netaupiet naudu labām, sevišķi ziemas, riepām! Jā, tās ir dārgākas, tās specifiskā materiāla dēļ ātrāk dilst. Taču nekāda nauda nespēj atsvērt jūsu drošību un dzīvību. Jāatceras, ka, sēžot mašīnā, jūsu vienīgie četri saskares punkti ar zemi – asfaltu vai apsnigušu brauktuvi – ir četras riepas. Un tieši labas riepas ekstremālā situācijā var kļūt par izšķirošo faktoru mirklī, kas parasti ilgst dažas sekundes.

Un vēl – vai tiešām ceļi ir tik ļoti jākaisa ar sāli, kas bojā visu tehniku?

Pasaulē joprojām nav izgudrots nekas labāks par sāli ceļu uzturēšanai ziemā. Sāls ir visefektīvākais un ātrākais līdzeklis, kas ļauj sniega masu pārvērst rasolā un izkausēt ledu. Arī mūsu mašīnas cieš no sāls ietekmes. Taču būsim reāli – ja vēlamies atteikties no sāls, tad mums ir vai nu jāveic autoceļu apsilde ar elektrību, kas ir nesamērīgi dārgi, vai arī jāaizmirst par melno segumu ziemā un jābrauc pa sniegotām brauktuvēm ar automašīnām, kuru riepas ir aprīkotas ar radzēm. Katrā ziņā šobrīd manā skatījumā mūsu autoceļi tiek kvalitatīvi uzturēti. Atcerēsimies, ka pa šiem pašiem autoceļiem ikdienā brauc arī paši LAU darbinieki un viņu radi un draugi. Tāpēc nav pamatoti kritizēt viņus, ka viņu attieksme pret ceļu uzturēšanu ir pavirša. Mēs darām tik, cik noteikts. Patiesībā – pat vairāk nekā citās valstīs. 

Top komentāri

sekls virsraksts
s
Varbūt ekonomikas mugurkauls ir izglītoti un strādāt griboši cilvēki? Varbūt tie ir investori? Varbūt tās ir bankas? Varbūt tie ir labi sakaru tīkli? Varbūt tā ir normāla, attīstību veicinoša nodokļu politika? Varbūt...
Cile
C
E.Repes gan domaja ka izpostit un izlaupit Celu fondu un tas sim kretinam Repsem ar savu piesedetaju kuciti Ribenu izdevas izcili. Loti ceru, ka par sos noziegumu Repsi notiesas un iemetis cietuma.
Iebildums
I
Latvijas ceļi ir katastrofa, nevis ceļi. Ja tas ir ekonomikas mugurgauls, tad tas nu ir totāli sašķaidīts. Tā mugurkaula nav. Ir daži lielie ceļi un viss. Neprasmīga grants ceļu kopšana vai nekopšana vispār, neprasme reģionālās nozīmes ceļu uzturēšanā vai to neuzturēšana vispār- tipiska Latvijai. Un nevejag "fleitēt", ka LAU ir "instruments". Ja tā, tad pēdējais laiks to "instrumentu" atdot prasmīgiem tā lietotājiem! Citādi 27. gads, kopš ceļi tikai brūk un brūk!
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē