Kots: LTV1 mūžu mūžos jāskan latviski

Un to saka krievijas pakalpiņš, latviešu valodas ienaidnieks.

A kā ar - Putina = nestrādājošo - taimkodu?

...turpinot skanēt pēc Idiotijas.lv visvareno Čekistu&Komsomoļcu notīm.

Angļu valoda ir pasaules valodu, kuru vajadzētu zināt visiem un šajā sakarā prātīgi būtu rādīt angļu filmas ar subtitriem.

Skatoties televīzijā ieskaņotās filmas jūtos kā okupācijas laikā klausoties "Amerikas balsi" vai "Brīvo Eiropu". Atšķirība tikai tā, ka traucējošā trokšņa vietā ir monotoni uzbāzīgs diktora lasīts teksts.

Esmu diezgan veca pensionāre, un gribu skatīties filmas un lasīt titrus , jo es nedzirdu, bet redzu labi. Akls taču filmu neredz, ko viņš tur klausīsies un ko sapratīs? TĀPĒC LOĢISKI IR FILMAS AR TITRIEM un tikai tā. un , atšķirībā no daudziem krieviem, arī veci latvieši zin svešvalodas un kaut ko saprot. Tie, kas ierunā filmas latviešu valodā ir tādi, kam ir slikta dikcija un viņus teātros vairs neņem, piem., Katrīne Pasternaka-Kalniņa. Viņa runā neskaidri, nerunā sinhroni ar teksta varoni, vispār izcūko filmu. Skatījos vienu seriālu ar titriem latv.val., tad sāka tulkot un ierunāt Pasternaka, vienkārši jāpārtrauc skatīties, jo pusi no teksta nesadzirdu viņas sliktās izrunas dēļ..

Pilnīgi pareizi. Būtu labi, ja skatītājs varētu izvēlēties - klausīties oriģinālvalodu un lasīt subtitrus, vai klausīties filmu latviski. Bet tam ir vajadzīga nauda.

Vai var būt par to šaubas? Bet - kāpēc tikai LTV!? Bet citi kanāli?

Par šo gan šodien neviens portāls neraksta.....KĀPĒC??? NEPLP priekšsēdis: Latvijas Radio kultūra jāpārnes uz Latvijas Televīziju Latvijas Radio (LR) organizācijas kultūra būtu jāpārnes uz Latvijas Televīziju (LTV), intervijā aģentūrai BNS atzina Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ainārs Dimants. Viņš uzskata, ka radio iestājas pret iespējamo apvienošanos un jauna sabiedriska medija izveidi Latvijā, baidoties, ka televīzijas kā organizācijas kultūra tiks pārnesta uz radio. "Manuprāt, te arī ir galvenā problēma, kāpēc ir dumpis Latvijas Radio, un es viņiem neko nepārmetu, jo uzskatu to par normālu procesu. Proti, patiešām ir ļoti atšķirīga organizācijas kultūra Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā. Man personiski šķiet, ka mums ir jāpārnes Latvijas Radio organizācijas kultūra drīzāk uz Latvijas Televīziju, nevis otrādi. Šāds saaugšanas process organizācijām, kurās ir atšķirīga organizācijas kultūra, nav vienkāršs, te tieši to mēs arī pašreiz redzam," iemeslus radio darbinieku pretestībai jauna sabiedriska medija izveidei izskaidroja Dimants. Uz jautājumu, kas uz to norāda, Dimants minēja faktu, ka radio darbinieki jūtas daudz motivētāki iesaistīties diskusijās par izmaiņām sabiedrisko mediju darbībā. "Televīzijā drīzāk ir vērojama vienaldzība un apātija. Salīdzinot gaisotni mūsu tikšanās laikā ar darbiniekiem, radošāka tā ir radio, bet formālāka un birokratizēta Latvijas Televīzijā. Ņemot vērā, ka tas ir medijs, kur primārais ir satura veidošana, tas tomēr nav normāli. Tāpēc Latvijas Radio organizācijas kultūra, manuprāt, ir piemērotāka medija uzņēmējdarbībai, kas ir specifiska, kur centrā ir satura veidošana, konkrēti, sabiedriskā pasūtījuma izpilde. Tā ir tā atšķirība," viņš pastāstīja. Pēc viņa vārdiem, padomei būs milzīga atbildība izvēlēties vadību jaunajam medijam un tālāk viņam izveidot savu komandu. "Ja runājam par redakcionālo autonomiju, primārais ir vadītājs un pēc viņa svarīgāko redakciju vadītāji. Tas tiešām ir absolūti izšķirošais, it sevišķi situācijā, ja tiek apvienoti ziņu dienesti. Viedokļu daudzveidība un skatupunktu saglabāšana ir atkarīga arī no tā, kas vada ziņu dienestu. Specifiska ir situācija ar to, ka tas ir process, nevis gatava lieta, kas jāvada tādā ikdienas režīmā. Runa ir faktiski par apvienošanu, reorganizāciju. Tās ir specifiskas prasmes, pārmaiņu vadība," klāstīja Dimants. Taču viņš atteicās izteikties, kas šādu apvienotu mediju varētu vadīt vai tas varētu būt radio vadītājs Jānis Siksnis vai LTV ģenerāldirektors Edgars Kots vai vajadzētu meklēt kādu no malas. Taču Dimants sacīja, ka Igaunijā apvienoto sabiedrisko mediju vada radio līderis. "Igaunijā ir ļoti labs piemērs, jauno mediju kopš 2007.gada vada pēdējais Igaunijas radio vadītājs. Sekmīgi vada un atzīst, ka radio ir vairāk ieguvis nekā televīzija. Mēs viņu aicināsim arī uz Latviju, lai tiktos arī ar Latvijas Radio darbiniekiem," teica Dimants. "Mani priecē, ka Latvijas Radio un Latvijas Televīzija ir sapratuši, ka beidzot tiks pieņemts lēmums. Viņiem laikam bija ilūzijas, ka nekāds lēmums netiks pieņemts un nekas nenotiks," piebilda NEPLP priekšsēdis. (..) NEPLP ir nonākusi līdz trim risinājumiem par jauna sabiedriska medija izveidi. Tie izstrādāti kopā ar ekspertiem un raidorganizāciju vadītājiem, kas izteikuši riskus, iebildumus, kā arī katra modeļa vājās un stiprās puses. Šonedēļ paredzams, ka modeļi tiks sīki izstrādāti un aplēstas finanses. Tad NEPLP pieņems nostāju par labu kādam no modeļiem un nodos koncepciju Kultūras ministrijai, kas to virzīs izskatīšanai valdībā. Pirmais variants paredz divu neatkarīgu institūciju Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas darbību, kuras veido trešo sabiedriskā medija platformu multimediju platformu. Otrs variants paredz veidot jaunu sabiedrisko mediju, kas paredz esošo sabiedrisko mediju konverģenci, kuri veido jaunu mediju, saglabājot esošos kanālus. Trešais variants paredz apvienot radio un televīziju, kas veido tikai ziņas, bet pārējo saturu neatkarīgie producenti. NEPLP oficiāla lēmuma par labu kādam no trim modeļiem vēl nav. Dimants intervijā BNS pauda viedokli, ka labāk, lai Latvijā ir viens spēcīgs medijs nekā divi vāji. "Konkurence elektronisko mediju tirgū, gan vispār piedāvājumā līdz ar tehnoloģiju attīstību tikai palielinās. Tad ir jautājums, vai, ņemot vērā šos apstākļus, kā arī to, ka notiek mediju konverģence, vai sabiedriskais medijs nebūs konkurētspējīgāks kā vienots veselums ar savu iekšējo sinerģiju? Ir dažādi modeļi

Man liekas, ka Dimants ar savu NEPLP ir sajucis prātā. Vai tiešām brīdī, kad Latvijā jādomā par latviešu valodas stiprināšanu, aktuāls un svarīgs ir jautājums par filmu subtitrēšanu utt.Vai Dimanat kungs to gadījumā nedara kādu citu cirzītu un vadītu apsvērumu dēļ??? Un vispār viņa domāšana ir drausmīga!!!

Un Kotam mužu mūžos ir jābučo Lemberga pēdas