Viņa gan uzsvēra, ka var runāt tikai no savas pieredzes. "Tā ir ļoti sarežģīta vide, kas uzliek, pirmkārt, virkni stereotipu jeb vērtējumu, kāda veida cilvēki vispār politikā var darboties, un specifiski apzīmējumi ir sievietēm. Ja mēs raksturotu, kāda veida cilvēki politikā var darboties, tad tur ir plānā galdiņa urbēji, tad ir cilvēki, kas raušas pie siles, cilvēki, kas neko citu neprot darīt, un, protams, arī zaglīgi cilvēki," sacīja Viņķele.
"Ja mēs specifiski raksturojam tās sievietes, kas darbojas politikā, tad viņas ir "stervas", intrigantes, un viņas ir tādas kā pusvīrieši vai, gluži pretēji, - bābas," turpināja ministre.
Viņa arī norādīja, ka tas ir nenormēts darba laiks un tas ir darbs ar ļoti neskaidriem spēles nosacījumiem. Tāpat tas nesniedzot pārliecību par vērtību nākotnes darba tirgū, kas var būt gan ļoti konvertējama, gan arī absolūti nekāda.
"Tas ir spiediens uz privāto dzīvi un ģimeni, tā ir nepieciešamība rēķināties ar to, ka jūsu bērnam skolā var pateikt lietas, ko citu vecāku bērniem neatļausies pateikt, un tā patiesībā ir ļoti vīrišķīga vide, bet ne tādā džentlmeniskā izpratnē," teica Viņķele.
Diskusijā izskanēja, ka pēc sieviešu skaita parlamentā Latvija pasaulē ir 47.vietā.
Jau vēstīts, ka ceturtdien Labklājības ministrija (LM) rīkoja diskusiju Vīrietis. Sieviete. Samaksa. Vai iespējama vienlīdzība?, lai rastu izskaidrojumu tam, kādēļ sievietes Latvijā par to pašu darbu saņem līdz pat 18% mazāku atlīdzību nekā vīrieši, un runātu par stereotipiem, kuru dēļ sieviete darba tirgū atrodas nevienlīdzīgā pozīcijā ar pretējā dzimuma pārstāvjiem.
Diskusijā piedalījās arī bankas Citadele valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis, portāla draugiem.lv pārstāve Santa Līce-Krūze, kā arī personālvadības speciālisti, karjeras konsultanti, juristi, Augstākās tiesas pārstāvji, Centrālās statistikas pārvaldes, arodbiedrību, ministriju un citu iesaistīto pušu speciālisti. Diskusiju vadīja politikas pētniece Iveta Kažoka.
Kā ziņots, pētot sociālo iemaksu veicēju algas, LM noskaidrojusi, ka sieviešu vidējā alga ir 383 lati, savukārt vīriešu - 457 lati. Turklāt sievietēm iemaksu alga ir zemāka visās vecuma grupās, tātad visas dzīves garumā.
Secināts, ka vislielākā darba samaksas atšķirība starp sievietēm un vīriešiem Latvijā vērojama finanšu starpniecībā banku sektorā, kur sievietes vidēji saņem tikai 61% no vīriešu algas. Tāpat būtiskas darba samaksas atšķirības ir vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, kur 2012.gadā sieviešu vidējā darba samaksa bija tikai 73% no vīriešu vidējās darba samaksas.
Atšķirīgs ir arī amatu līmenis, kādos sievietes un vīrieši strādā. Vīrieši veido procentuāli lielāku likumdevēju, vecāko amatpersonu un vadītāju skaitu nekā sievietes, savukārt vairāk nekā piektdaļa strādājošo sieviešu ir nodarbinātas pakalpojumu un tirdzniecības jomā.
"Zemāki ienākumi un mazākas sociālās iemaksas nozīmē mazākas pensijas sievietēm nākotnē, kas savukārt rada lielākus nabadzības riska draudus," uzsver LM.