Viņa atzīmē, ka augustā preču eksporta vērtība sasniedza augstāko līmeni kopš pagājušā gada novembra. Tostarp preču eksportu labvēlīgi ietekmēja būtiskais augu valsts produktu eksports par 91,7 miljoniem eiro, tostarp graudaugu eksports uz Alžīriju, Saūda Arābiju, Nīderlandi, Spāniju, Vāciju un Franciju kopsummā par 58,2 miljoniem eiro un rapšu sēklu eksports uz Vāciju, Dāniju, Somiju, Lietuvu, Norvēģiju un Zviedriju kopumā par 16,7 miljoniem eiro. Graudaugu eksporta būtisko pieaugumu sekmēja graudaugu cenu kāpums globālajā tirgū un pagājušā gada rekordražas krājumi Latvijā.
Tāpat Pelēce norāda, ka augustā salīdzinājumā ar jūliju preču eksportā lielāks vai mazāks pieaugums bija vērojams vairumā grupu. Salīdzinājumā ar pagājušā gada augustu pozitīva izaugsme bija augu valsts produktiem, parastā metāla izstrādājumiem, satiksmes līdzekļiem, ķīmiskās rūpniecības ražojumiem, dzīvnieku izcelsmes produktiem, koksnei, pārtikai un tekstilam.
Viņa arī min, ka astoņos mēnešos kopumā preču eksporta gada izaugsmi joprojām negatīvi ietekmē kritums minerālproduktu, mehānismu un elektroiekārtu, tekstila izstrādājumu un parastā metāla izstrādājumu eksportā. Savukārt pozitīvu devumu preču eksporta izaugsmē sniedz augu valsts produkti (galvenokārt graudaugi, rapšu sēklas un dārzeņi), satiksmes līdzekļi (galvenokārt vienreizējais darījums ar jahtu jūlijā), farmācijas produkti, koksnes izstrādājumi, dzīvnieku izcelsmes produkti (galvenokārt zivis), pārtikas produkti un celtniecības materiāli. Raugoties valstu dalījumā, preču eksports visvairāk sarucis uz Lietuvu, Krieviju un Poliju, bet lielākais pieaugums bijis uz Dāniju, Zviedriju, Vāciju, Uzbekistānu, Keniju, Igauniju, Franciju un Saūda Arābiju.
Savukārt preču importa kritums šogad astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, pēc Latvijas Bankas ekonomistes teiktā, joprojām ir saistīts ar vājo eksportu, zemo investīciju aktivitāti un naftas cenu kritumu.
"Vērtējot Latvijas ārējās tirdzniecības perspektīvas 2016.gadā, būtiska izaugsme preču eksportā nav gaidāma," atzīst Pelēce.
Viņa norāda, ka atbilstoši Citadele Index veiktajam pētījumam un citām uzņēmēju aptaujām kopējais Latvijas uzņēmēju noskaņojums nav pārāk optimistisks, tostarp lielākie pesimisti ir eksportējošo nozaru uzņēmumi. Pēc uzņēmēju domām, eksporta izaugsmi negatīvi ir ietekmējis ne tikai vājais ārējais pieprasījums tirdzniecības partnervalstīs, ārējās vides ekonomiskās un ģeopolitiskās problēmas, tostarp agresīvā Krievijas politika, daudz nezināmā saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības (Brexit), rubļa un britu mārciņas kursa pazemināšanās, Ziemeļāfrikā un Arābijas pussalā esošie konflikti, neziņa par ASV vēlēšanu rezultātiem, bet arī stabilas nodokļu politikas trūkums un birokrātija, kas ir būtisks Latvijas konkurētspējas kavējošais apstāklis. Savukārt lauksaimniecības un pārtikas produktu eksportu negatīvi iespaido notikumi globālajā piena tirgū, kur joprojām jūtamas Krievijas embargo un piena ražošanas kvotu atcelšanas sekas, kā arī dažu valstu valūtu vērtību krišanās un pārprodukcija.
"Pēdējo gadu ģeopolitiskie satricinājumi - sankciju karš ar Krieviju, Brexit, karš Sīrijā un bēgļu straumes Eiropas virzienā - ir izmainījusi ne tikai Latvijas, bet arī globālo uzņēmējdarbības vidi, kur pārmaiņas ir neizbēgamas, un visiem būs jāprot tām pielāgoties. Vājāka pieprasījuma dēļ esošajos noieta tirgos uzņēmējiem nākas arvien vairāk lauzīt galvu, kā ierastos eksporta un importa tirgus aizvietot, kur atrast jaunus tirdzniecības partnerus, kā uzlabot produktivitāti," uzsver Pelēce.
Vienlaikus viņa min, ka, neskatoties uz daudzajām problēmām, ir uzņēmumi, kuri pie sasniegtā nedomā apstāties un plāno eksporta īpatsvaru kāpināt vēl vairāk, nostiprinot un paplašinot pozīcijas gan Skandināvijā, gan Rietumeiropā, ko uzskata par perspektīviem tirgiem, gan arvien vairāk paplašinot darbību Āzijas valstīs.
Latvijas Bankas ekonomiste arī norāda - lai gan par lieliem un vērienīgiem investīciju projektiem rūpniecībā pēdējā laikā nav dzirdēts, tomēr vairāku nozaru uzņēmumi ir paziņojoši par saviem investīciju plāniem. Piemēram, uzņēmums Avoti SWF plāno ieguldīt 10 miljonus eiro koka skaidu granulu ražotnes izveidē, Stiga RM, iegādājoties jaunas ražošanas iekārtas par 4,5 miljoniem eiro, plāno paplašināt finiera ražošanas rūpnīcas jaudu, tāpat ražošanas paplašināšana plānota koka palešu ražošanas uzņēmumā Kronus, investējot 1,1 miljonu eiro. Jelgavas novada graudkopības saimniecība Fito-AL plāno jauna graudu pirmapstrādes kompleksa iegādi, projektā investējot 1,9 miljonus eiro, piena pārstrādes uzņēmums Jaunpils pienotava plāno modernizēt ražošanu, jaunās iekārtās ieguldot kopumā vairāk nekā pusmiljonu eiro, saldumu un uzkodu ražotājs Orkla Confectionery&Snacks Latvija uzņēmumā Laima investējis 1,6 miljonus eiro jaunās konfekšu ražošanas iekārtās, palielinot ražošanas kapacitāti vietējam un eksporta tirgum.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka šogad astoņos mēnešos Latvija eksportējusi preces 6,519 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,5% jeb 97,3 miljoniem eiro mazāk nekā 2015.gada attiecīgajā laika periodā, bet importējusi - par 7,851 miljardu eiro, kas ir kritums par 4,8% jeb 398,1 miljonu eiro.
Tostarp augustā Latvija ir eksportējusi preces 868,631 miljona eiro apmērā, kas ir par 9,9% jeb 78 miljoniem eiro vairāk nekā jūlijā un par 9,7% jeb 77 miljoniem eiro vairāk nekā pērn augustā. Savukārt importējusi Latvija ir preces 1,046 miljardu eiro apmērā, kas ir par 7,4% jeb 72,2 miljoniem eiro vairāk nekā jūlijā, bet par 0,7% jeb 7,1 miljonu eiro mazāk nekā pērn augustā.