Latvijas Bankas ekonomists: Mazkvalificētu strādnieku ievešana dzīves līmeni tikai pazeminās

Kaut ka šitais židbanku klerks nav savā publiskas nesaturesanas melu skribelejumā noradijis nevienu ciparu, skaitli kas raksturotu dzīves limeni Latvijā...

Paldies! Oļegs Krasnopjorovs ir labi pamatojis neizdevīgumu no viesstrādniekiem. Saprotams, ka dažiem darbadēvējiem būs "škrobe", jo šie daži darbadevēji grib uz lēto strādnieku rēķina pelnīt miljonus.

viesstrādnieku, un kas ir parēķinājis, cik lielā mērā tie pazemina dzīves līmeni? Ja nu vienīgi lamu vārdus latviskojot, un visai vaļīgo krievu morāli lielās pilsētās realizējot. Lūk, Lembergs vai Ušakovs, bez nahuja un maķas - ne soli!

banku darbinieku pārdomas nav vērts klausīties,jo viņi ir tikai gultā pirdēji,kam uz acīm ir brilles ar naudas kalniem no naudas,itkā nauda aug no iestādītas naudas,kur tās bankas peļņa ir līdzvērtīga iespēju norakšanai,tas ir līdzīgi kā tas,kur peļņu izmanto savu privāto interešu apmierināšanai,atstājot novārtā attīstību,bet ja tādā veidā nākusi nauda nav saistīta ar cilvēka personīgo ieguldījumu,bet ar pūkainu iegūšanu kaut ko,kur tā inerce turpinās arī tālāk esot ieguvis kaut ko,kas izliekas kā fantastika,ka ne no kā kaut kas rodas.Tas pats ka fondu esamība vai neesamība ir ekonomikas noteicošais priekš izaugsmes,bet tad jau Latvijai visur jābūt tādai attieksmei pret visu,nesavtīgs ieguldījums bet ne augļošana.

Man domāt, ka šis puisis nemaz nav tik dumjš, par kādu šajā rakstā izliekas. Lētais darba spēks iebrauc tad, ja vietējie šo darbu vairs nevēlas veikt (ideālajā variantā - strādā ar lielāku pievienoto vērtību, sliktajā - slinko un sēž uz pabalstiem).

Acīmredzot jādiskutē ne par darbaspēka ievešanu ,bet gan par izstrādes uz 1 strādājošo paaugstināšanas problemātiku. Bet tas ir ražošanas mēroga jautājums. Faktiski tas ir konflikta starp banku-finanšu kapitāla un reālās ražojošās ekonomikas pieaugošā interešu pretnostatījuma pārvarēšanas jautājums, no vienas puses un Finanšu ministrijas -VID nodokļu- budžeta politikas interešu ,no otras puses , jautājums. Kā būtisks problemātikas piemērs te var būt apgrozāmo līdzekļu masas un termiņu sistemātiskais iztrūkums . Dažādu obligāto maksājumu secības jautājumi , personāla izmaksu problemātika, ES vismaz vidēja līmeņa darba alga konkuretspējas aspektā.

Atejas mazgājot vajag augstāko izglītību. Tas dzīves līmeni TIKAI paaugstina. To bankas ekonomists no pieredzes zina.

Eiropeiski apmaksāts darbaspēks. Tie ir vismaz 20 eiro stundā . Ko šāda summa nozīmē Latvijas ražojumu konkurētspējai ? Ieliekot šo skaitli cenas blokshēmā redzams ,ka nākas noskaidrot produktā ietverto pievienoto vērtību . csb rāda ,ka pret personāla izmaksām tā ir 50:50 % . Tātad palecoties no 7 eiro stundā uz 21 eiro tiek izlietota visa PV un un jāņem vēl no kopējās vērtības ,paliekam bez peļņas ! Kur konkuretspējas āķis ,jo jāpārdod vismaz par ES cenām.Kā šo problēmu pārvar Šveice ,Vācija ,Dānija ,jo tur šāds atalgojums ir !