LPS biedri uzsver, ka iepriekšējos gados panākumi pasaules ekonomiskās krīzes pārvarēšanā gūti tikai sadarbojoties valstij un pašvaldībām, tomēr stabilizācijas periodā ir iezīmējušās vairākas negatīvas tendences, kas nākotnē var apdraudēt gan pašvaldību, gan valsts attīstību. Līdz ar to LPS piedāvā labot pieļautās kļūdas un kopīgi iesaistīties svarīgāko sociāli ekonomisko problēmu risināšanā.
Lai to panāktu, LPS kongress aicina politiskās partijas, kas piedalās 12.Saeimas vēlēšanās, savās programmās iekļaut vairākus valsts un pašvaldību attīstībai būtiskus nosacījumus:
• Turpmāk rīkot vienlaicīgi Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanas.
• Lai mazinātu depopulācijas tendences un novērstu šo parādību nākotnē, atteikties no diskriminējošas attieksmes pret lielu daļu Latvijas teritorijas, respektēt katras administratīvās teritorijas iedzīvotāju tiesības meklēt un izmantot piemērotākās attīstības iespējas un līdzekļus;
• Lai novērstu pēdējiem gadiem raksturīgo attīstības resursu hronisko nepietiekamību un vienpusīgo izmantojumu (kas atbilst ES mēroga problēmu risinājumiem, taču bieži vien neatbilst vietējām un nacionālajām interesēm), nekavējoši atjaunot nacionālo investīciju programmu, kas nodrošinātu pašvaldību iespējas katrā teritorijā veicināt nepieciešamās strukturālās pārmaiņas;
• Lai pašvaldības turpmāk arvien lielākā mērā spētu pozitīvi ietekmēt valsts ekonomisko un sociālo attīstību, atteikties no līdzšinējā makroekonomiskās politikas scenārija, kas paredz samazināt pašvaldību nodokļu proporciju kopējos nodokļu ieņēmumos. Likumdošanā nostiprināt precīzu regulējumu, ka, veicot grozījumus normatīvajos aktos, kuru rezultātā rodas negatīva ietekme uz pašvaldību budžeta ieņēmumiem (t.sk. plānoto ieņēmumu pieaugumu) tiek palielināta pašvaldību budžetos ieskaitāmā iedzīvotāju ienākumu nodokļa daļa, nodrošinot, ka grozījumi normatīvajos aktos nerada negatīvu ietekmi uz pašvaldību budžetiem. Valsts izdevumu pieauguma iespējas meklējamas veicinot ekonomikas attīstību, nevis uz pašvaldību rēķina;
• Lai mazinātu birokrātijas negatīvo ietekmi uz pašvaldību darbības efektivitāti, nodrošināt valsts ierēdniecības (īpaši - uzraugošo un kontrolējošo iestāžu darbinieku) mācības par Eiropas vietējo pašvaldību hartu, par pašvaldību tiesībām uz patstāvīgu politiku, uz dažādiem, katrai teritorijai optimāliem risinājumiem, par vietējās likumdošanas statusu un pašvaldības administrācijas atbildību domei;
• Lai pozitīvi risinātu reģionālās attīstības, pašvaldību finanšu izlīdzināšanas un uzņēmējdarbības veicināšanas jautājumus izmantot LPS 22., 23. un 24.kongresā pieņemtās rezolūcijas šajos jautājumos.;
• Lai nostiprinātu sabiedrības veselību un jaunās paaudzes gatavību aizstāvēt savu valsti, izmantot LPS 21. kongresa rezolūciju par sportu.
Kongresa moto šogad bija Latvijas nākotne - konkurētspējīga ekonomika. LPS 25. kongress notiek Aizkrauklē, kā viesi tajā piedalījās arī Valsts prezidents Andris Bērziņš, Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš (VL!-TB/LNNK), labklājības ministrs Uldis Augulis (Zaļo un zemnieku savienība), kā arī sadarbības organizāciju vadītāji - Latvijas Olimpiskās komitejas priekšsēdētājs Aldonis Vrubļevskis, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Pēteris Krīgeris un Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītājs Vitālijs Gavrilovs.