Arī naudas lietas, ar kurām saskaramies ikdienā, kļūst krietni vienkāršākās, labāk pārskatāmas un vieglākas. Daudzas lietas arī kļūst lētākas, īpaši tās, kas saistītas ar ceļošanu un bankām.
Kad man jautā, kā Igaunijas sabiedrība uztvēra savas valsts iestāšanos eirozonā, varu teikt, ka viņi vispirms demonstrēja lielu pašlepnumu par sasniegto. Igauņi spēj būt patiešām godkāri un vienmēr vēlas būt pirmie. Dažādas aptaujas, citu izteikumi un reitingi viņiem ir ļoti svarīgi. Eiro ieviešana viņu pašlepnumu būtiski cēla, tā nostiprināja viņu autoritāti citu valstu acīs.
Es gan igauņiem jokojot esmu teicis, ka mums, latviešiem, ir bijis ko zaudēt, mainoties kronai uz eiro. Uz divām Igaunijas kronu banknotēm bija cilvēki, kas cieši un nepastarpināti saistīti ar Latviju – uz 100 kronu banknotes bija attēlota dzejniece Lidija Koidula, kuras vīrs bija latvietis, bet uz 500 kronu banknotes bija viens no igauņu nācijas tēviem Karls Jākobsons, kura māte bija latviete. Bet tas, protams, ir joks, un labi, ka arī eiro banknotēm katra valsts piešķir savu zīmi.
Galvenās diskusijas Igaunijā bija par cenām, jo negodprātīgi uzņēmēji mēģināja pāreju uz eiro izmantot, lai cenas noapaļotu uz augšu. Taču valsts stingri to kontrolēja. Galveno pretestību un lielākās šaubas par eiro izteica tieši neigauņu aprindas. Bija sastopami arī smieklīgi izdomājumi, kas rodas no neinformētības. Interesanti, ka eiro ieviešana it kā saliedēja tieši igaunisko daļu. Eiro ieviešana kļuva par savdabīgu mobilizētāju.
Igaunijas mediji daudz rakstīja un stāstīja par eiro. Tad labi varēja redzēt, kas aiz kura plašsaziņas līdzekļa "stāv". Igauniskā prese bija pozitīva, bet neigauniskā biedēja ar lielo nezināmo, kas nu tuvojoties. Tagad šīs runas ir norimušas.
Eiro dod priekšrocības tūristiem – tradicionāli tie ir somi, bet arī tūrisms no austrumiem, īpaši no Krievijas, Tallinā ir vairākkārt palielinājies. Tūristiem vairs nav nepieciešamības "niekoties" ar kronām. Tas kļuvis par praktisku plusu, bet interesanti, ka Tallinas tūrisma industrijā strādā daudz Igaunijas cittautiešu. Sava veida paradokss.
Uzskatu, ka Latvijai ir jāievieš eiro plānotajā laikā. Mēs nevaram atļauties tādu šķietamu "luksusu" kā nebūt eirozonā. Mūsu lats ir stingri piesaistīts eiro, bet par eiro likteni pašlaik mēs nelemjam. Piederību eiro nedrīkst novērtēt par zemu arī emocionālā ziņā, jo, piemēram, tādai valstij kā Latvija vai Igaunija piederība eirozonai ir vēl viens papildus drošības apstiprinājums, skaidra zīme, ka atpakaļceļa uz "brālīgo republiku saimi" vairs nav. Tas skaidrāk parādīs tiem, kuri vēl dzīvo 19. vai 20. gadsimta ģeopolitikas iespaidā, ka laiki ir mainījušies un turpina mainīties.