Latvijas lats tiešām ir dārgākā Eiropas valūta, tāpēc domāju, ka cilvēki ļoti uzmanīs cenas, lai, pārrēķinot eiro, nekas netiktu "uzmests" pa virsu. Tā ir viena no pirmajām lietām, par kuru nav lielu bažu, proti, cenu celšanos pāreja no lata uz eiro varētu ietekmēt minimāli.
Runājot par ekonomiskiem argumentiem, ir jāskatās plašāk. Pirmkārt, šī Latvijai ir reta iespēja, labvēlīgākais brīdis, kad ieiet eirozonā. Vēlāk, iespējams, tik viegli tajā netiksim iekšā. Atceros, ka Lietuvai 2006.gadā atteica uzņemšanu eirozonā dažu procenta desmitdaļu dēļ (inflācijas rādītājs tika pārsniegts tikai par 0,03%). Otrs arguments ir Igaunija. Eiro Igaunijā strādā ļoti labi. Trešā lieta – mēs nedrīkstam mētāties. Lēmumu par iestāšanos vai neiestāšanos eirozonā nevar mainīt ik pa dažiem mēnešiem, jo iestāšanās process ir garš un pietiekami sarežģīts.
Protams, dažiem ļoti patīk uzsvērt ka, lūk, Zviedrija nav pievienojusies eiro. Es tiem atbildu – bet toties Somijai ir pievienojusies. Un Somijai un Igaunijai ar eiro nav problēmu, tieši otrādi – tas veicina biznesu un ekonomikas attīstību.
Ja runājam par parastiem pilsoņiem, tādiem kā es, tad man traucē naudas maiņa reizēs, kad es izbraucu no valsts. Jo es vienmēr palieku zaudētājs. Es zaudēju, mainot latus uz eiro, gan, un es patiesībā zaudēju arī tad, kad atbraucu mājās, un man, piemēram, kabatā palikuši 40 eiro. Tad man vai nu atkal jāmaksā par maiņu, vai arī tā nauda stāv bez iespējas to izmantot. Un man ir stipras aizdomas, ka visiem tiem, kas nodarbojas ar valūtas mainīšanu, pāreja uz eiro tiešām ļoti nepatīk. Jo līdz ar eiro ieviešanu viņi zaudēs iespējas nopelnīt. Domāju, tas ir pietiekami nopietns lobijs, kurš cīnās pret eiro ieviešanu.
Ja skatāmies vēl plašākā kontekstā, uz Eiropas Savienību, tad redzam, ka eirozona arvien labāk sāk saprast savas līdzšinējās kļūdas, un izmaiņas notiek tikai uz labo pusi. Minēšu kaut vai Īriju. Viņiem problēmas radīja lēmums pilnībā glābt sešas bankas. Tas bija neprāts! Ja viņi būtu pieņēmuši izsvērtāku lēmumu, tad Īrijā nekādu sarežģījumu nebūtu. Tagad viņi cenšas atkopties.
Grieķija, protams, ir atsevišķs gadījums. Šo valsti varbūt tiešām savulaik nevajadzēja uzņemt eirozonā. Tās saimniekošana ir klaji bezatbildīga, turklāt atcerēsimies neskaidrības ar Grieķijas datiem, ko tā iesniedza Eiropas Komisijā pirms stāšanās eirozonā. Kā jau starptautiskā preses raksta, joprojām ir aizdomas, ka Grieķija samaksāja 300 miljonus ASV dolāru investīciju bankai Goldman Sachs ne tikai par to, lai tā sagatavotu finanšu pārskatus, bet arī, lai atrastu spraugu likumos, kas ļautu apmānīt Briseli par Grieķijas patiesajiem budžeta rādītājiem.
Atgādināšu arī senāku vēsturi. Atcerēsimies, kādas milzīgas un sāpīgas reformas pirms apmēram 10 gadiem veica Vācija. Toreiz Berlīnē pret šim reformām bija milzīgas demonstrācijas, tomēr tālaika kanclers Šrēders prata panākt vienošanos ar arodbiedrībām. Reformu būtība bija iesaldēt algas, pacelt valsts konkurētspēju, liberalizēt darba tirgu. Valdība šīs reformas spēja labi izskaidrot, un arodbiedrības piekrita. Tieši tāpēc Vācija pēdējos gados ir tik spēcīga, un spēj būt arī par eiro balstu.
Vācijā, kā zināms ir ļoti spēcīga t.s. vidusšķira jeb "mittelstand", kuras nostiprināšanu un paplašināšanu nodrošina milzīgais mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) īpatsvars šajā valstī. Šādi uzņēmumi ir Vācijas bagātība un spēks. Francijā ir tieši otrādi. Tur dominē lielie valsts uzņēmumi, kas tagad ir apdraudēti. Francija to ir sapratusi un pēc Vācijas parauga valstī izveidojusi Rūpniecības banku, kurai jāatbalsta un jāsekmē mazo un vidējo uzņēmumu veidošanās.
Pie mums Latvijā šī "mittelstand" domāšana diemžēl vēl nav pietiekami attīstīta. Varbūt tas ir mantojums vēl no padomju laikiem, taču mums bieži liekas, ka uzņēmumiem ir jābūt lieliem, un, ka tiem jāpaliek valsts pārziņā. Tādos uzņēmumos nevar uzlabot produktivitāti, jo tad būtu jāatlaiž cilvēki.
Taču ir arī pozitīvas lietas, ko esam paveikuši. Krīzes laikā mēs uzsākām reformas, kas savā ziņā ir līdzīgas tām, ko veica Vācijā pirms gadiem desmit. Arī pie mums pamazām attīstās mazie un vidējie uzņēmi, lai gan pagaidām vēl ļoti lēni. Īpaši svarīga šajā procesā ir fiskālā disciplīna. Tieši pirms gada šādu likumu par fiskālās disciplīnas ievērošanu Saeima pieņēma. Eiro ieviešana Latvijā būtu vēl papildus pasākums, kas palīdzētu nostiprināt mūsu ekonomiku un padarītu to tiešām ilgtspējīgu.