Kā Saeimas sēdē atzīmēja Solvita Āboltiņa, centieni atrisināt deputātu imunitātes jautājumu velkas jau no 8. Saeimas, turklāt savulaik 10. Saeimā tie tika dziļā vienprātībā pieņemti, tomēr jaunais Valsts prezidents neiekļāva sagatavoto likumprojektu Saeimas dienas kārtībā. Arī ar jautājumu par balsojumu atklātību cīnāmies jau gadiem, taču Satversmes grozījumiem nepieciešamas nevis puses, bet divu trešdaļu deputātu balsis - un mums to kā nepietiek, tā nepietiek. Es personīgi uzskatu, ka itin visiem balsojumiem jābūt atklātiem, tai skaitā balsojumiem par Satversmes tiesas tiesnešiem un pat Valsts prezidenta ievēlēšanai.
Šķiet, šeit tā izteikti, arī mūsu pašu kolēģu vidū, iezīmējas divi domas orientācijas virzieni – rietumi (demokrātija, atklātība, vienlīdzība) un austrumi (mūžīgas bailes no "sistēmas"). Un šis pēdējais virziens ir licis izskanēt pat tādiem dīvainiem "pretargumentiem" kā šodien deputātes Ivetas Grigules teiktais: "(…) iedomājieties situāciju, kad mums būtu jābalso atklāti par Valsts prezidentu Lukašenko vai Putina tipa cilvēku, mēs visi saprastu, ka tas nav pareizi, ka to nevajadzētu darīt valsts turpmākas attīstības vārdā, bet tad, kad šeit ap Saeimu staigātu militarizēti spēki un patruļas, es domāju, kad ļoti daudzi nobalsotu par."
Man tiešām žēl, ka Saeima atkal noraidījusi piedāvātās izmaiņas rietumu virzienā. Tas nu nekādi nepalīdz vairot tautas uzticību Saeimai…
* teksts ar saskaņojumu pārpublicēts no deputāta bloga