Līdaka: Mūsu mediju telpa mokās un nīkst ārā

Patiesībā tie līdz galam nepilda nevienu funkciju," intervijā norāda Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka.Fragments no intervijas:Ilgi diskutējām par to, ka reklāmām būtu jāaiziet no sabiedriskajiem medijiem.Kultūras ministrijā izstrādātās mediju politikas pamatnostādnes to arī paredz.Kāpēc pēdējā laikā atkal parādās pretējs viedoklis, ka reklāmas sabiedriskajos medijos ir vajadzīgas?Mani mulsina tas, ka politikas veidošanas procesi Latvijā nekad netiek novesti līdz galam. Jo netiek respektētas ļoti būtiskas iepriekš izstrādātas lietas, par kurām jau ir panākta vienošanās. Kultūras ministrijas izstrādāto Mediju politikas pamatnostādņu veidošanā piedalījās Latvijas akadēmiskie spēki, pētnieki, mediju eksperti un mediju profesionāļi. Cilvēki, kuri ļoti labi zina un saprot procesus, kas notiek mūsu valsts mediju politikā. Pirmo reizi dzīvē es saskāros ar to, ka šis darbs notika profesionālo, nevis politisko diskusiju līmenī. Un tad, kad ekspertu līmenī esam vienojušies un visi ir vienisprātis, ka mediju politikas virzieni ir pareizi, parādās spekulācijas par to, ka to nevajag darīt.Respektīvi, ka būtībā vajag atstāt "visu, kā ir"?No Pašvaldību savienības, starp citu, parādījās viedoklis, ka šos grozījumus vajag ieviest pēc 2019. gada, ka nav kur steigties. Un tad es sapratu, ka tas ir saistīts ar to, ka Latvijā ir vēlēšanas 2017. gadā un arī 2018. gadā ir vēlēšanas. Un tātad uz šīm vēlēšanām vēl visu atstāt tā, kā ir.Kas ir ieinteresēts tajā?Vispirms reklāmas industrija, kuras viedokli pauž Latvijas Reklāmas asociācijas pārstāvis Kaspars Ulsts. Jo reklāmas industrijai tas atvieglo dzīvi reklāmas kampaņu plānošanā uz nākamajām vēlēšanām. No mediju plānošanas viedokļa ir ļoti ērti salikt visu vienā universālā medijā un daudz nelauzīt galvu par auditoriju atšķirībām. Ir vienkārši, neko nemainot, jau sen atstrādātos rāmjos ielikt vēlēšanu reklāmas kampaņas.Vai patiesais mērķis atstāt reklāmu sabiedriskajos medijos nav ar reklāmas naudu ietekmēt sabiedrisko mediju saturu?Arī tajā skaitā. Ja televīzijās reklāma mēnesi pirms vēlēšanām ir aizliegta, tad radio tā ir atļauta.Taču sabiedrisko domu ietekmē ne jau tikai mēnesi pirms vēlēšanām?Protams. Un, manuprāt, tie, kas nostājas pret reklāmas aiziešanu no sabiedriskajiem medijiem, domā ļoti vienkāršotās kategorijās un neizprot, kā sabiedrību caur medijiem var ietekmēt. Nesaprot, ka tie instrumenti, ar ko var ietekmēt sabiedrību, ir daudzi un dažādi. Bet tā ir reklāmas aģentūru problēma, ka viņi neprot vai negrib to "aiznest" saviem politiskajiem klientiem. Mani vairāk uztrauc tas, ka šo īstermiņa interešu dēļ mēs no vienām vēlēšanām uz otrām atliekam tādas izmaiņas mediju politikā, kas mums ir nepieciešamas kā valstij kopumā. Mēs redzam, ka Latvijas mediju telpa mokās un nīkst ārā. Mēs piešķiram sabiedriskajam medijam nepietiekamu finansējumu, bet pēc tam to spīdzinām par to, ka tie ir neadekvāti uzvedušies, cīnoties reklāmas tirgū par savu izdzīvošanu. Sabiedriskie mediji jau ir gandrīz pilnīgi pazaudējuši savu identitāti. Patiesībā tie līdz galam nepilda nevienu funkciju. Tie nav veiksmīgi biznesa uzņēmumi, kādiem tiem tad vajadzētu būt, darbojoties arī reklāmas tirgū. No vienas puses, daudzi nesaprot, kā tas var būt, ka sabiedriskā medija darbinieki nesaņem normālas algas, ka viņiem nav reitingu, ja jau viņiem ir reklāmas ienākumi, kas nebūt nav mazi. No otras puses, daudzi nesaprot, kāpēc nav kvalitatīvu raidījumu, ko sabiedrība patiesībā vispirms gaida no sabiedriskā medija. Sabiedriskie mediji ir šīs situācijas ķīlnieki, tāpēc ka tie vienlaicīgi tiek izmantoti kā politiskās cīņas instruments. Taču sabiedriskajiem medijiem ir daudz būtiskāka nozīme sabiedrības procesos - gan politiskajos, gan ekonomiskajos, gan kultūrvides veidošanā.Visu interviju ar Guntu Līdaku lasi laikraksta Diena trešdienas, 3.februāra, numurā!