LNO juriste: Pārkāpta laba pārvaldība

Latvijas Nacionālās operas likuma 7.panta pirmā daļa paredz, ka kultūras ministrs valdes locekli amatā ieceļ, pamatojoties uz atklāta konkursa rezultātiem. Latvijas Nacionālās operas likums paredz, ka vispiemērotāko valdes locekļu izvēle nevar būt vienpersonisks lēmums. Latvijas Nacionālās operas likuma 7.panta piektā daļa paredz, ka, "izvēloties valdes locekļus, konkursa komisija vērtē arī konkursa dalībnieka izstrādātu Nacionālās operas turpmākās darbības attīstības piedāvājumu".Pretendentu izvērtēšanai kultūras ministre apstiprināja īpašu komisiju. Taču Kultūras ministre nav respektējusi pašas apstiprināto amatu konkursa nolikumu. Konkursa nolikums paredz vērtēšanas kritērijus un nosaka kārtību, kādā katrs kritērijs novērtējams atbilstoši Pretendenta sniegumam konkursā. Saskaņā ar nolikuma 17.punktu, komisija, pamatojoties uz konkursa rezultātiem, iesniedz kultūras ministram komisijas darba rezultātu - trīs pretendentus ar vislielāko konkursa gaitā saņemto punktu skaitu, kas pēc konkursā iegūtā novērtējuma ir visatbilstošākie iecelšanai amatā.Konkursa nolikums neparedz nedz to, ka, izvēloties atbilstošākos pretendentus LNO valdes locekļu amatiem, tiek noskaidrots atsevišķas uzņēmuma darbinieku grupas viedoklis, nedz arī to, ka pirms valdes locekļa apstiprināšanas amatā kultūras ministrs konsultējas ar uzņēmuma arodbiedrību.Ministres lēmums izvēlēties Latvijas Nacionālās operas valdes locekļus, neņemot vērā pretendentu novērtējumu atbilstoši nolikumam, dod pamatu izvērtēt kultūras ministres rīcības atbilstību likuma normām.Publiski paziņojot, ka lēmums neiecelt amatā pretendentu, kuru virzījusi konkursa komisija, pamatojoties uz arodbiedrību izteiktajiem streika draudiem un apņemšanos rīkot plašas protesta akcijas, liecina par lēmuma pieņemšanu atsevišķu interešu grupu izdarītā spiediena rezultātā, kā arī neizpratni par kolektīvo interešu strīdu risināšanas kārtību, kuras pamatā ir domstarpību risināšana starp iesaistītajām pusēm - darba devēju un darbinieku likumīgajiem pārstāvjiem.Atsevišķas darbinieku grupas pārstāvji, kurus uzņēmuma darbinieki nav pilnvarojuši paust visa kolektīva viedokli, jau iepriekš ir apzināti nodarījuši kaitējumu Latvijas Nacionālās operas reputācijai, gan vairākkārt iesniedzot streika pieteikumus, ko tiesa ir vairākkārt atzinusi par nelikumīgiem, gan apzināti izplatot nepatiesu informāciju ar mērķi graut A.Žagara godu un cieņu. Jānorāda, ka kultūras ministre nav ievērojusi konsekvenci, jo 2012.gada 29.maijā pēc kora arodbiedrības sūdzības izskatīšanas un Andreja Žagara paskaidrojuma saņemšanas, kultūras ministre rakstiski atzina, ka, „ievērojot Darba likuma normas, Kultūras ministrijai nav pamata ierosināt disciplinārlietu pret [Latvijas Nacionālās operas] valdes locekli [Andreju Žagaru]”. Savukārt 2013. gada 25.maijā saņemot arodbiedrību vēstuli par Latvijas Nacionālās operas valdes iecelšanu, kurā tiek atkārtota virkne to pašu nepamatoto un nepatieso „apsūdzību”, kultūras ministre ir izšķīrusies par tik radikālu soli kā atklāta konkursa komisijas lēmuma ignorēšanu.Kultūras ministre nav nodrošinājusi lēmuma pieņemšanas caurskatāmību. Pretēji atklāta konkursa nolikuma 4.punktam, nav tikusi publiskota informācija par tiem Latvijas Nacionālās operas valdes locekļa amata pretendentiem, kas tika virzīti uz noslēdzošo trešo konkursa kārtu. Šo ziņu nepubliskošana nevar tikt argumentēta ar pretendentu atteikumu izplatīt par viņiem informāciju, jo pretendentiem vispār netika prasīta viņu piekrišana.