Zemkopības ministrija (ZM) valdības sēdē aizstāvēja ar lauksaimnieku organizācijām saskaņoto dokumentu par 50 miljonu eiro pārejas posma valsts atbalsta piešķiršanu 2015.gadā. Ministru kabinets tikai konceptuāli atbalstīja finansējuma nepieciešamību visu atbildību noveļot jaunai valdībai, kura darbu uzsāks pēc 12. Saeimas vēlēšanām.
"Saistošajām ministrijām ir jāatrod ceļi, kā šo prasību realizēt un lauksaimnieku pārstāvji centās pierādīt, ka tā nav mūsu kaprīze, bet gan Vienotības politiķu nespēja Briselē panākt Latvijas lauksaimniekiem labvēlīgu rezultātu," norāda LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.
Līdzīgi domā arī LOSP pārstāvis, Kokneses novada zemnieku saimniecības Kalnavoti īpašnieks Jānis Dzenis, kurš apgalvo, ka "50 miljoni ir daļa no parāda Latvijas lauksaimniekiem par Latvijas valdības un politiķu nespēju birokrātiskajos Briseles kabinetos aizstāvēt savas valsts ražotāju godīgu konkurētspēju un pastāvēšanu cīnoties par daudzgadu budžetu."
"Jebkurā gadījumā pieprasot šo summu, mērķis nav noņemt finansējumu citām sabiedrības grupām, bet lauksaimnieki tagad cīnās par Latvijas lauksaimnieku pastāvēšanu, cenšoties nodrošinot daudzmaz līdzvērtīgus nosacījumus ar pārējo ES dalībvalstu lauksaimniekiem. Šie 50 miljoni ir centieni salāpīt situāciju, bet nu jau ar valsts budžeta naudu, kas plānojot daudzgadu budžetu, bija jāiegūst no ES finansējuma," turpina Dzenis.
To, ka valdība nespēj pildīt lauksaimniekiem dotos solījumus, atzīst arī Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis. "Valdība ir pievīlusi mūs otro reizi, pirmā reize bija cīņa par tiešmaksājumiem, un otra reize pieņemot lēmumu samazinot valsts atbalstu lauksaimniecībai, tādejādi mēs līdz 2020.gadam Latvijas lauksaimniekiem būs vismazākais atbalsts Eiropas Savienībā," norāda Norkāklis.
Valdība piešķīra finansējumu akcīzes nodokļa atbrīvojumam lauksaimniekiem dīzeļdegvielas iegādei, kas jau bija solīts pavasarī.
Jau ziņots, ka Ministru prezidente Laimdota Straujuma 18. augustā, tiekoties ar lauksaimniekiem, piedāvāja piešķirt pārejas posma valsts atbalstam (PPVA) 50 miljonu eiro 2015.gadā un samazinātu summu turpmākajos gados, kaut arī sākotnēji lauksaimniekiem solītā summa 2015. gadā bija 72 miljoni eiro.
Valda Dombrovska valdība, laikā, kad Straujuma bija zemkopības ministre PPVA, to piedāvāja kā kompensāciju pēc neveiksmīgās cīņas Briselē, jo netika izcīnīti solītie 80% no Eiropas vidējā līmeņa, bet iegūti Latvijas lauksaimniekiem zemākie tiešie maksājumi starp ES dalībvalstīm. Šis atbalsts ir ļoti nozīmīgs ilgtermiņā, lai lauksaimnieki varētu plānot savu saimniecisko darbību.