"Mēs esam par sabiedrības veselības uzlabošanu, it īpaši jauniešu vidū, kur lielākā problēma ir mazkustīgs dzīvesveids. Tomēr, ierobežojot enerģijas dzērienu tirdzniecību un reklāmu, šī problēma netiek risināta, bet gan tikai vilkta garumā vai pat apgrūtināta, jo tieši dzērienu ražotāji ir tie, kas finansiāli atbalsta un realizē dažādas sportiskas aktivitātes, ko nedara valsts institūcijas," sacīja Liniņš.
Viņš arī akcentēja, ka ražotāji ir gatavi pieņemt dažādus regulējumus attiecībā uz enerģijas dzērieniem, taču tiem jābūt samērojamiem un jānodrošina Eiropas Savienībā vienlīdzīgas konkurences iespējas gan vietējiem, gan ārvalstu ražotājiem, kas patlaban ir idejas vājākais posms.
"Piemēram, Latvija nebūs tiesīga pieprasīt dzērienu marķējumā ietvert apzīmējumu "enerģijas dzēriens" uz citā ES valstī ražotiem produktiem. Turklāt ir jābūt arī saprātīgiem pārejas termiņiem, kas šobrīd nav piemēroti. Visbeidzot, nav pētījumu, kas pierādītu enerģijas dzērienu kaitīgumu. Ne vienmēr ar aizliegumiem var panākt vēlamo efektu," sacīja ražotāju pārstāvis.
Kā ziņots, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šodien vērtēja priekšlikumus Enerģijas dzērienu aprites likumprojektam un deputāti nemainīja nostāju par aizliegumu pārdot enerģijas dzērienus jauniešiem vecumā līdz 18 gadiem.
Komisija šodien vēl nepabeidza izskatīt šo likumprojektu galīgajā lasījumā, jo vēl nepieciešams vienoties par redakciju priekšlikumiem reklāmas ierobežojumiem.
Saeimas deputāti Ingmārs Līdaka (ZZS) un Anrijs Matīss (V) rosināja mainīt šādu pieeju, nosakot, ka jauniešiem līdz 18 gadiem aizliegts pārdot enerģijas dzērienus ar paaugstinātu kofeīna saturu jeb tādus, kuros kopējais kofeīna daudzums pārsniedz 320 miligramus uz litru. Tomēr komisijas vairākums šo ieceri neatbalstīja.
Līdaka arī rosināja noteikt, ka likuma izmaiņas stāsies spēkā no 2017.gada, tomēr deputāti vienojās par kompromisu, nosakot, ka likuma izmaiņas būs spēkā no 2016.gada 1.jūnija.
Likumprojektā noteikts, ka enerģijas dzērienus būs aizliegts pārdot un iegādāties personām, kas jaunākas par 18 gadiem. Mazumtirgotāja pienākums būs pieprasīt pircējam uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, lai pārliecinātos par tās vecumu, savukārt pircēja pienākums būs pēc mazumtirgotāja vai uzraudzības un kontroles iestādes pieprasījuma apliecināt savu personu un vecumu.
Jau vēstīts, ka asociācijas Enerģijas dzērieni Eiropā ģenerālsekretārs Andreass Kadi iepriekš norādīja, ka likumprojekts nākotnē var raisīt lielas problēmas, jo pieņemšanas gadījumā var tikt apstrīdēts Eiropas Kopienu Tiesā un izvērtīsies tiesvedībā pret Latvijas valsti.
Kā liecina Lietuvas pieredze, uzreiz pēc šāda aizliedzoša likuma pieņemšanas tirgū parādās produkti, kas arī dēvēti par enerģijas dzērieniem, bet kuros ir mazliet zemāks kofeīna saturs. Savukārt tirgotājiem būs jāsaņem precīzs skaidrojums par to, kuri ir aizliegtie un kuri ir atļautie enerģijas dzērieni un kā tos izvietot.
Tikmēr Igaunijas parlaments noraidījis Centra partijas frakcijas politiķu ierosinājumu ierobežot enerģijas dzērienu pārdošanu jauniešiem, jaunākiem par 16 gadiem, pamatojot lēmumu ar nepietiekamu argumentāciju, lai ieviestu izmaiņas.
Saeimai vēl būs jāvērtē šis likumprojekts trešajā lasījumā.