"Manā darba vietā mēs vienmēr dodam cilvēkiem iespēju, piemēram, pareizticīgo Ziemassvētkus nosvinēt. Pēc tam cilvēks nāk un piestrādā, piemēram, sestdienā vai paliek pēc darba," skaidroja Matjakubova. Viņasprāt, nav tik svarīgi formāli nostrādāt noteiktās darba stundas, bet gan izpildīt noteiktos darba pienākumus.
Matjakubova arī norāda, ka iespēja strādājošajiem izvēlēties un svinēt vienu reliģisko svētku dienu, cilvēkus motivētu efektīvāk strādāt citas dienas. "Dažreiz cilvēks, ja viņš jūt, ka tā diena ir svēta, darbā bremzēs. Ticība ir ļoti intīma sajūta. Ja mēs ar cieņu izturētos pret dažādām konfesijām, tas tieši to efektivitāti paaugstinās," pauž biedrības vadītāja.
Kā ziņots, Reformu partija izstrādājusi grozījumus vairākos likumos, kas paredz iespēju ikvienam darbiniekam, vienojoties ar darba devēju, reizi gadā izvēlēties un svinēt nozīmīgu vienu reliģisko svētku dienu.
Reformu partija ierosinājusi papildināt likuma ar svētku, atceres un atzīmējamām dienām pirmo pantu ar jaunu otro daļu, rosinot noteikt par reliģisko svētku dienām 6.janvāri - Zvaigznes dienu, 7.janvāri - vecticībnieku un pareizticīgo Ziemassvētku dienu, 15.augustu - Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētku dienu, Jom Kipura (Grēku izpirkšanas) svētku dienu, kā arī 31.oktobri - Reformācijas dienu.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija janvārī nolēma pirms lemšanas par konceptuālu atbalstu šiem grozījumiem pieprasīt par šo ieceri atzinumus no vairākām ministrijām, kā arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Latvijas Darba devēju konfederācijas.