Melbiksis: Ušakovs ņirgājas par sociāldemokrātiju

Saskaņas centra partijas programmā tiek braši postulēts, ka ”sociāldemokrātiska, sociāli atbildīga valsts politika ir vienīgais veids, kā cīnīties ar visus līdzšinējos gadus dominējošo labējo liberāļu politikas sekām”. Kreisi domājoši cilvēki šiem vārdiem slieksies piekrist. Taču Saskaņas centra faktisko rīcību nekādi nevar saukt par ”sociāli atbildīgu”. To var secināt jebkurš, kurš ilgtermiņā sekojis līdzi šīs partijas saimniekošanai Rīgas domē. Saskaņas centra darbību galvaspilsētā raksturo stratēģiska un mērķtiecīga līdzekļu izšķērdēšana, kas tiek veikta ar vienu mērķi – spodrināt partijas un tās vadītāja tēlu. Vai tas būtu absurdais priekšlikums par īpaša Rīgas ūdens ražošanu, vai Ušakova pašrocīgi ieviestas ”puteņa brīvbiļetes” autobraucējiem, vai tulpes ”daiļajām dāmām 8. martā”, tam nav nekāda sakara ar domāšanu ilgtermiņā un sociāldemokrātisku politiku. Tas ir populisms.Tulpes gan esot pirktas par paša politiķa naudu – iespējams, ka gādīgais Rīgas saimnieks nedaudz pakaunējās grābt nodokļu maksātāju šim sveicienam. Un ir jau arī, par ko kaunēties. Tulpju dalīšana 8. martā ir padomju laika izkropļojuma atavisms, kam nav ne mazākā sakara ar Starptautisko sieviešu dienu un dzimumlīdztiesību. Ušakovs to labi zina, taču elektorātam (atzīsim, arī ”latviskajam”) šādas pseidotradīcijas joprojām iet pie sirds – un kāpēc gan to neizmantot politaģitācijas nolūkos?Jākaunas Ušakovam un viņa brašajai komandai būtu arī par tām prāvajām summām, kas tiek tērētas šo komrādu politiskās daiļliteratūras sērijai Tava Rīga, reklāmām televīzijā, uzņēmumu līgumiem ar reklāmas aģentūrām. Tikmēr, piemēram, par māju siltināšanu rīdzinieki var turpināt sapņot.Tāda ir sociāldemokrātija Ušakova gaumē – bagātie ēd pie dzīru galda, bet nabadziņiem (kuri turklāt maksā par lielo mielastu) tiek žēlsirdīgi atdotas drupačiņas. Slavenais zviedru sociāldemokrātu politiķis Ulofs Palme 1982. gadā televīzijas debatēs izcēlās ar īsu, kodolīgu repliku, kurai vēlāk tika piešķirts nosaukums ”Tāpēc es esmu sociālists”. Palme tajā norāda uz labējo politiķu liekulību un atgādina viņiem: ”Vēsturē ir ārkārtīgi daudz vērtīgu reformu, kuras jūs esat saukuši par ļauno sociālismu. Taču vēlāk jūs paši cenšaties piesavināties godu par šīm reformām, kad cilvēki ir pieredzējuši, ko šīs reformas praktiski nozīmē.”Līdzīgi Ušakovs un Saskaņas centrs kritizē ”labējo liberāļu politiku”, taču paši aktīvi piedalās šādā politikā un barojas no šīs politikas augļiem. Šāda liekulība tikai pierāda šī politiskā spēka nespēju un nevēlēšanos veikt reformas. Vienīgais, uz ko Saskaņas centrs ir spējīgs – pielāgoties pastāvošajai kārtībai un izmantot to savā labā.