NBS komandieris: Iespējamas provokācijas pret Latvijā izvietotajiem NATO karavīriem

Šī iemesla dēļ Latvijas spēki ar visām bataljonā iesaistītajām valstīm ir runājuši, ka jābūt gataviem provokāciju riskam, reakcijai uz tām jābūt mierīgai u.tml. Kalniņš atzīmēja, ka šis jautājums tiek pārrunāts arī karavīru līmenī.

Arī aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) Latvijas Televīzijā (LTV) atzina, ka bažām par provokācijām ir pamats, ko pieredzējusi Lietuva, kur NATO karavīri jau ir ieradušies. Piemēram, par Lietuvu izplatīta viltus ziņa, ka karavīri esot izvarojuši meiteni, kas bijuši meli.

Kalniņš atzina, ka karavīru saskarsme ar iedzīvotājiem būs plašāka, jo bruņotajiem spēkiem ir nepieciešams iziet ārpus bāzēm, lai mācītos sekmīgi aizsargāt visu valsts teritoriju. NBS vadītāja vērtējumā, pēdējās lielajās mācībās starpgadījumu esot bijis salīdzinoši maz, un pēc tām armija ar iedzīvotājiem jau vienojusies par atlīdzībām.

Kalniņš atgādināja, ka Kanāda ir apņēmusies kā vadošā valsts vadīt vienību Latvijā vismaz trīs gadus. Karavīru skaits vienībā šos gadus būs daudz maz nemainīgs. Karavīri lielāko daļu nodarbosies ar āra apmācībām - gan Ādažos, gan visā Latvijā.

Pašlaik infrastruktūra karavīru uzņemšanai vēl nav pilnībā gatava, bet plāns tiekot apsteigts, līdz ar to Kalniņš rēķinās, ka augusta beigās visi karavīri gulēs kazarmās, būs nodrošināta infrastruktūra tehnikai un mācībām. Pašlaik vairāk nekā 50% karavīru dzīvo kazarmās, bet pēc Jāņiem celtnieki solot nodot armijas rīcībā lielāko daļu infrastruktūras, kuru pāris mēnešos vēl aprīkos, lai to varētu izmantot karavīri.

Bergmanis piebilda, ka par nepilnīgo infrastruktūru sūdzības pagaidām neesot saņemtas. Ādaži pārtop par ļoti modernu militāro bāzi, novērtēja ministrs. Viņš atzīmēja, ka vēl jāpiedomā arī par atpūtas infrastruktūras izveidi, piemēram, lai itāļi un spāņi varētu noskatīties viņus interesējošās sporta pārraides u.tml.

Runājot par Krievijas reakciju uz jaunās vienības izvietošanu Latvijā, Kalniņš atzina, ka kaimiņvalsts nav visai apmierināta, taču spēki Latvijā tiek dislocēti ļoti nelieli un "mūsu darbība ir absolūti caurspīdīga un orientēta tikai uz aizsardzību". Šajā kontekstā Kalniņš uzsvēra, ka Latvijas armija bez lieka satraukuma un dramatiskas gatavošanās sagaidīs arī Krievijas un Baltkrievijas mācības Zapad.

Bergmanis piebilda, ka Zapad kontekstā visvairāk uztrauc tas, ka šīm mācībām nav caurskatāmības, tāpēc Latvijas aizsardzības resors gaida no Baltkrievijas solītos ielūgumus novērotājiem. Bīstamākie laika posmi ir pirms un pēc mācībām, piebilda politiķis.

Kā ziņots, Ādažu bāzē pirmdien notiks svinīgā NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas sagaidīšanas ceremonija, kurā karavīrus uzrunās Valsts prezidents Raimonds Vējonis, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) un Kanādas aizsardzības ministrs Hardžits Sadžans, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijas Preses nodaļa.

Svinīgajā sagaidīšanas ceremonijā piedalīsies arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš, Ministru kabineta pārstāvji, citas augsta līmeņa Latvijas amatpersonas un diplomātiskā korpusa pārstāvji.

Tāpat NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas sagaidīšanā piedalīsies NATO Sabiedroto spēku augstākās virspavēlniecības Eiropā komandiera vietnieks ģenerālis Džeimss Everards un NATO pavēlniecību vadība, Kanādas Bruņoto spēku komandieris ģenerālis Džonatans Vānss un Kanādas vadītās kaujas grupas dalībvalstu bruņoto spēku komandieri.

Svinīgās ceremonijas laikā notiks militārā parāde, kurā piedalīsies Kanādas, Albānijas, Itālijas, Polijas, Slovēnijas, Spānijas un Latvijas bruņoto spēku vienības.

NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas sagaidīšanas ceremonija Ādažu bāzē noslēgs NATO daudznacionālo bataljona līmeņa kaujas grupu izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā.

NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupu vadīs Kanāda, un to veidos vairāk nekā 1000 karavīru no Albānijas, Itālijas, Kanādas, Polijas, Slovēnijas un Spānijas.

Pērn NATO samitā Varšavā NATO valstu un valdību vadītāji apstiprināja vienošanos par daudznacionālo bataljona līmeņa kaujas grupu izvietošanu Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā. Kaujas grupu izveides un izvietošanas mērķis ir veicināt NATO īstenoto atturēšanu un stiprināt alianses aizsardzību.