Nelikumības RSU ēkas būvniecībā - galvenā arhitekta paraksts viltots

Rīgas pilsētas Būvvalde viltojumu nav konstatējusi, projektu akceptējusi. Tagad būvuzraugi gan vērsušies policijā. 2008.gadā Rīgas Stradiņa universitāte izlēma atjaunot un pārbūvēt tai piederošo ēku Anniņmuižas bulvārī 26a, lai izveidotu tur modernu apmācības centru topošajiem ārstiem. Būvniecība kopumā izmaksāja aptuveni piecus miljonus latu, no tiem 29 tūkstoši latu samaksāti par projektēšanu. Konkursā par projekta izstrādi ar zemāko cenu 2009.gada sākumā uzvarēja akciju sabiedrība Pilsētprojekts. Būvprojekta vadīšanu uzņēmās pieredzējušais arhitekts Vitālijs Fjodorovs. Sākumā darbs ritēja raiti, taču 2009.gada otrajā pusē Pilsētprojektā sākās problēmas. Uzņēmums arhitektiem un projektētājiem mēnešiem nesamaksāja par padarīto, lai gan Stradiņu universitāte visus rēķinus maksāja. Fjodorovs turpināja strādāt, taču savu darbu neparakstīja. Lai  iesniegtu projektu būvvaldē un projektēšanas firma saņemtu pēdējo maksājumu no augstskolas, kāds cits bija parakstījies viņa vietā.Pie projekta strādāja vairāki Pilsētprojekta darbinieki, tostarp arhitekte Daiga Atvare. Arī viņa paļāvās uz uzņēmuma vadības solījumiem, ka alga būs, taču tika pievilta. "Kurā gadā bija tas likums par pensijām? Ja pensionārs paliek strādāt, tad zaudē 70 procentus no pensijas. Mums bija seši pensijas gados. Uzrastīja uzreiz atlūgumu un aizgāja. Fjodrovs atlūgumu uzrakstīja, bet neiesniedza. Tā kā viņš ir projekta vadītājs un goda vīrs, viņš gribēja pabeigt savu darbu. Nu un tā viņš nāca uz darbu, bet algu viņam nemaksāja. Nevienam nemaksāja. Tad kādu krikumiņu samaksāja, tad atkal nemaksāja. Tad mēs gājām uz darba inspekciju un nu... Viņš vienalga nāca uz darbu, un plānojām, runājām.Es iesniedzu atlūgumu. Tā kā naudu nemaksāja, viņš vairāk neparakstījās. Sākotnēji bija kādas lapas, ģenplāna lapas, kur viņa oriģinālais paraksts bija, bet pēc tam visos rasējumos - mums bija 17 sējumi apmēram, un katrā sējumā viņam jāparakstās - tie nav viņa paraksti, tie nevarēja būt viņa paraksti," uzskata arhitekte Daiga Atvare.Arī pats Fjodorovs apstiprina, ka projektu nav parakstījis. Viņš atzīst, ka ir piekrāpts, taču taisnību meklēt viņam neesot vēlēšanās. "Tādi gadījumi arī ir bijuši, kad manu parakstu ir viltojuši. Arī šito krimināllietu es vairāk negribu cilāt," komentēja Fjodorovs. Uz jautājumu, vai viņš piekrāpts, arhitekts atbild apstiprinoši. "Nu, vispār piekrāpa, jā. Tā jau nav pirmā reizei, kad projektētājus piekrāpa. Man ar visu to piekrāpšanu pret viņiem nav nekādu pretenziju, lai viņi atbild par savu rīcību tur, kā saka "augšā". Tur viņiem viss tiks pieminēts," noteica Fjodorovs.No 2009.gada sākuma Pilsētprojekta valdes priekšsēdētājs bija Dzintars Skujiņš. Viņš pilsētprojektā strādāja jau no padomju laikiem, bija arī uzņēmuma akcionārs. Viņš bija tas, kas mudināja darbiniekus pabeigt darbu un solīja arhitektiem un projektētājiem samaksāt par paveikto, taču to neizdarīja. Tagad nu jau bijušais uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Skujiņš raidījumam _Nekā personīga saka, ka tik senus notikumus neatceras.Skujiņa vadības laikā uzņēmums zaudēja vērtīgākos aktīvus, tostarp 28% kapitāldaļu citā arhitektiem piederošā uzņēmumā Latvijas projektēšanas sabiedrība_, kam pieder miljoniem vērts nams Skolas ielā 21. Par noziedzīgām darbībām, kas vērstas uz SIA Latvijas projektēšanas sabiedrības nekustamā īpašuma un finanšu līdzekļu izkrāpšanu, Skujiņam prokuratūra celta apsūdzība. Šajā lietā apsūdzēts arī cits Pilsētprojekta akcionārs un Skujiņa kolēģis advokāts Mārcis Miķelsons. 2010.gada sākumā Pilsētprojekts bankrotēja.Stradiņa universitātei līdz pat būvniecības sākumam neesot bijis zināms par uzņēmuma iekšējām nesaskaņām. Arī parakstu atšķirības augstskolas darbinieki nav pamanījuši. Tā visus rēķinus apmaksāja un organizēja būvniecību. Neko aizdomīgu atšķirīgajos parakstos nesaskatīja arī Būvvalde. Pēc Nekā personīga intereses par parakstu īstumu Būvvalde gan vērsusies policijā ar lūgumu pārbaudīt arhitekta paraktsu autentiskumu un lemt par kriminālprocesa sākšanu. Rīgas pilsētas Būvvaldes Būvniecības kontroles pārvaldes vadītājs Jānis Belkovskis klāstīja - ja atklāsies, ka paraksti ir viltoti, projekts nebūs spēkā, attiecīgi tiks lemts par objekta pieņemšanas ekspluatācijā akta apturēšanu. Tādā gadījumā pasūtītājam jāpārstrādā būvniecības dokumentācija.Lai gan šis projekts iesniegts vecā Būvniecības likuma laikā, jaunais Būvniecības likums tāpat nepasargātu no parakstu viltojumiem arī tik sabiedriski nozīmīgos objektos kā mācību iestāde. Pērn Rīgas Būvvalde saņēmusi informāciju par pieciem projektiem ar viltotiem parakstiem. Parakstu viltošanu varētu mazināt elektroniska dokumentu aprite, taču tās ieviešana būvniecībā kavējas. Tikmēr negodprātīgiem cilvēkiem ir visas iespējas izlikties par arhitektiem un būvinženieriem, jo atklāt to ir grūti.