Viņš uzsvēra, ka sākotnējā vienotā medija koncepcijas versijā tika nobalsots par nepieciešamo finansējumu medija saturam. Lai saturu uzlabotu, finansējums ir jāpiešķir, taču no koriģētās versijas izriet, ka Zaķusalas ēkas pielāgošana radio vajadzībām un remontēšana tiks finansēta no LR un Latvijas Televīzijas (LTV) pašu budžetiem.
Tas nozīmē, ka LR un LTV komercializēsies, lai nopelnītu vairāk līdzekļu nepieciešamajiem remontiem. Ja līdzekļu nepietiks, tas var novest pie tā, ka sabiedriskie mediji kļūst vājāki, nevis stiprāki.
Mjartāns skaidri neatzina, vai situācijā, kad koncepcija ir koriģēta, NEPLP būtu par to jābalso vēlreiz. Viņš teica, ka pareizāk būtu bijis nobalsot par to pirms virzīšanas uz Ministru kabinetu. "Man tomēr šķiet, ka ir nepieciešama diskusija, vai ar pašlaik paredzēto finansējuma plānu var veikt nepieciešamos darbus."
Savukārt, runājot par līdzekļiem, kas nepieciešami satura uzlabošanai, Mjartāns uzsvēra, ka 2,3 miljoni, kas tika norādīti kā nepieciešamais finansējums nākamajam gadam, ir jāpiešķir un esot jāatrod veids, kā to izdarīt, jo mediju saturs ir jāuzlabo.
Viņaprāt, uzlabojoties mediju saturam, sabiedrība mainīs savu ne visai pozitīvo viedokli par sabiedriskajiem medijiem. LR gadījumā tiek izstrādātas vadlīnijas nākamajam gadam, paredzot uzlabojumus.
Jau ziņots, ka Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) ministri otrdien nobloķēja valdības lēmumu par atbalstu vienotā sabiedriskā medija izveidei.
Saskaņā ar koalīcijas līgumu koncepcija tika novirzīta papildus saskaņošanai koalīcijas partiju sadarbības padomē.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (NA) valdības sēdē paziņoja, ka Nacionālā plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) janvārī pēdējo reizi lēma par vienotā medija koncepciju. Taču tā koncepcija, kas ir iesniegta valdībā, ir ļoti atšķirīga. Ja sākotnēji koncepcijas īstenošanai bija nepieciešami 90 miljoni latu, tad tagad tiek prasīts par 40 miljoniem latu mazāk.
Bordāns uzskata, ka lēmums par Latvijas Televīzijas, Latvijas Radio likvidēšanu un jaunas juridiskas personas izveidošanu ir Saeimas kompetence. Viņam nav pārliecības, ka mediju apvienošana pašlaik nav vienīgais solis, kas tiks paveikts, un citi soļi nesekos. Līdz ar to sabiedriskie mediji tiks nevis stiprināti, bet gan vājināti.
Kultūras ministrijas iesniegtais rīkojuma projekts paredzēja atbalstīt LTV un LR apvienošanu līdz 2015.gada 1.janvārim.
Kā norādīts koncepcijas kopsavilkumā, jaunā sabiedriskā medija uzturēšana piecos gados līdz 2018.gadam izmaksās aptuveni 89,2 miljonus latu, investīcijas medija un tehnoloģiju platformās, ēku rekonstrukcijā, darbinieku apmācībās u.c. ir paredzētas aptuveni 28,7 miljonu latu apmērā. Kopumā nepieciešamais papildu finansējums turpmākajiem pieciem gadiem apvienotajam medijam tiek lēsts 29,4 miljonu latu apmērā. Savukārt papildus valsts budžetā būtu nepieciešami aptuveni 17,7 miljoni latu, no kuriem 12 miljoni jau ir iekļauti Nacionālajā attīstības plānā. Nākamajam gadam no valsts budžeta būtu nepieciešami 2,3 miljoni latu.
Saskaņā ar koncepciju jaunā sabiedriskā medija uzdevums būtu kļūt par lielāko mediju Latvijā, stiprinot nacionālo identitāti, valodu, kultūru un sociālo atmiņu, veidot demokrātisku un saliedētu sabiedrību, veicināt piederību Eiropas un starptautiskai kopienai, izplatīt zināšanas, veicināt radošumu, iesaistīt bērnus un jauniešus.
Jaunajam sabiedriskajam medijam paredzēts būtiski palielināt auditoriju gan televīzijai, gan radio, gan internetam, lai 2018.gadā tas ik dienas sasniegtu 70% Latvijas iedzīvotāju.
Sabiedriskā medija stratēģiskais uzdevums ir ar multimediju satura piedāvājumu aktīvāk piesaistīt ekonomiski aktīvo cilvēku un jauniešu auditoriju, piedāvājot dinamisku un modernu saturu gan internetā, gan televīzijā, gan radio.
Saturiskā ziņā par prioritātēm bija iecerēts noteikt ziņas un informatīvi dokumentālās programmas, izglītību un zinātni, bērnu un pusaudžu raidījumus un kultūras programmas. Šo tēmu īpatsvaram piecu gadu laikā būtu jādubultojas.
Koncepcija paredz, ka medijs saražotu par 35% vairāk oriģinālsatura, 2018.gadā piedāvājot vidēji dienā televīzijā, radio un internetā 48 oriģinālstundas.
Kā svarīgākie ieguvumi no LTV un LR apvienošanas koncepcijā minēta konkurētspējīgāka sabiedriskā medija izveide, materiālo, finanšu un intelektuālo resursu apvienošana, profesionālāka un dinamiskāka pārvalde, kopīgas investīcijas un iepirkumi, satura kvalitātes un apjoma pieaugums, labāko mediju nozares profesionāļu piesaiste, radošo jomu dažādība u.c.