"Šajos datumos mēs atminamies 1940.gada okupāciju un 1941. gadā veikto masveida iedzīvotāju izsūtīšanu tālu prom no savas valsts, dzimtajām mājām un tuviniekiem. Šie notikumi aizsāka gadu desmitiem ilgu periodu, kurā cilvēkiem bija jāizdzīvo sveša režīma jūgā, bez savas kultūras un ticības. Šajās dienās es aicinu atcerēties gan tās ģimenes, kas piedzīvoja izsūtīšanu, gan arī visus tos, kuri ilgajos okupācijas gados saglabāja ticību savai valstij, eiropeiskām vērtībām, latviskajai kultūrai un par spīti apstākļiem neatkāpās no savas valodas un reliģijas. Pateicoties šiem cilvēkiem, mēs spējām sajust milzīgu saliedētības sajūtu, tai noticēt un atgūt savu valsti," uzsver A.Pabriks.
Šogad aprit 71 gads kopš traģiskajiem 1941.gada 14.jūnija notikumiem, kad vienlaikus ar civiliedzīvotāju masveida izsūtīšanu no tēvzemes Latvijas tika iznīcināts arī Latvijas armijas kodols. A.Pabriks norāda, ka svešas valsts veiktās represijas pret izglītotākajiem un uzņēmīgākajiem sabiedrības pārstāvjiem, tajā skaitā Latvijas armijas virsniekiem, liecināja par padomju režīma vēlmi uz visiem laikiem iznīcināt jebkuru Latvijas valsts atdzimšanas iespēju.