"Baltijas jūras reģiona labklājība, drošība un stabilitāte arvien vairāk ir atkarīga no kopīgiem centieniem stāties pretī jauniem izaicinājumiem. Igaunija ir attīstījusi savu kompetenci kiberdrošībasjautājumos, Lietuva - enerģētikas drošības jautājumos, bet Latvija ir uzsākusi padziļinātu izpēti informācijas telpas drošības jautājumos. Tā kā resursi ir ierobežoti, mums ir jādalās ar savām zināšanām, lai vairotu reģionālo drošību," uzsvēraA.Pabriks. Viņš norādīja, ka mūsdienu tehnoloģijas ļauj ātri izplatīties informācijai un retranslēt dažādus raidījumus no citām valstīm, tādējādi ietekmējot sabiedrības viedokli un medijus izmantojot kā manipulācijas ieroci.
Lai gan Somija un Zviedrija nav NATO dalībvalstis, Latvijai ar šīm valstīm ir izveidojusies ļoti pozitīva sadarbības pieredze starptautiskajā operācijā Afganistānā, atzina ministrs. "Zviedrijas un Somijas atrašanās ārpus alianses reizēm apgrūtina savstarpējās sadarbības iespējas, taču pieredze Afganistānā rāda, ka tas ir pārvarams. Līdz ar to rodas jautājums, vai abas valstis arī turpmāk saglabās savu neitralitāti, un, vai šādā gadījumā sadarbību ir iespējams attīstīt arī citos projektos."
A.Pabriks norādīja, ka Baltijas jūras reģions ir bijis un būs vieta, kur pārklājas nacionālās intereses ar ES un NATO iniciatīvām, un šīs dažādās intereses nosaka reģiona valstu dienaskārtību. Aizsardzības ministrs uzsvēra, ka arīES nākotnē būtu daudz nopietnāk jādomā par savas drošības garantēšanu, jo ASV arvien vairāk uzmanības velta Āzijas reģionam. Pēc A.Pabrika domām, ir jāveicina kopīgu drošības projektu īstenošana starp ES valstīm, kas būtu pielīdzināmas viedajai aizsardzībai NATO ietvaros.
Seminārā, kas šogad atzīmē 25.gadadienu, piedalās vairāk, nekā 200 ekspertu, kuri diskutē par Baltijas jūras reģiona nākotnes izaicinājumiem un iespējām drošības, izglītības, enerģētikas un vides jautājumos.