Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā -1 °C
Daļēji apmācies
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

papildināta (10:29) - Ekonomists: Kopējais nodokļu slogs ir jāpaaugstina

Ja mēs nemaksājam vairāk, tad ir diezgan dīvaini cerēt, ka kāds uz mūsu vajadzībām sāks tērēt vairāk. Tas kopējais nodokļu slogs ir jāpaaugstina. Un tad ir jautājums, kur mēs to paaugstinām un kur samazinām. Krīzē bija pieņemts pareizs lēmums - samazināt darbaspēka nodokļus un paaugstināt patēriņa un nekustamo īpašumu nodokli. Šobrīd situācija ir uzlabojusies un reformu temps ir būtiski sabremzējies, _Latvijas Radio _ceturtdienas rītā sacīja Swedbank ekonomists Mārtiņš Kazāks.

"Ja gribam, lai valsts tiešām valsts iesaistās sociālo jautājumu veicināšanā un veic investīcijas infrastruktūras attīstībā no sava maka, tad ir neizbēgami, ka mums nodokļi ir jāmaksā vairāk. Ja mēs nemaksājam vairāk, tad ir diezgan dīvaini cerēt, ka kāds uz mūsu vajadzībām sāks tērēt vairāk. Tas kopējais nodokļu slogs ir jāpaaugstina. Un tad ir jautājums, kur mēs to paaugstinām un kur samazinām," uzsvēra M.Kazāks.

"Viena no lietām, ko noteikti var palielināt, ir nekustamā īpašuma nodoklis. Ja mēs skatāmies uz godīgu nodokļu maksātāju, tad godīgam nodokļu maksātājam ir absolūti vienalga, vai viņam tos nodokļus paņem no algas vai paņem no nekustamā īpašuma. Tas ir labs divu iemeslu dēļ - algu var noslēpt, bet nekustamo īpašumu nevar noslēpt. Un tā mēs tieši trāpam pa ēnu ekonomiku. Otra lieta - ienākumu nevienlīdzība. Nodokļu slogs lielākiem ienākumiem ir mazāks, nekā maziem ienākumiem. Daudziem iedzīvotājiem, kam ir lieli ienākumi, nodokļu slogs ir neliels, jo ier citi ienākumi," sacīja M.Kazāks.

"Ja mēs turpinām samazināt darbaspēka nodokļu slogu, kas, manuprāt, ir jādara, tad tā tendence tomēr būt, nevis nodokļu slogam kopumā kāpt, bet samazināties. Un, ja mēs vēlētājiem sakam, ka 2016. gadā mēs varēsim tērēt tik daudz it kā mēs iekasētu 33% no ekonomikas nodokļos, bet īstenībā iekasēsim 27%, tad mēs viņam stāstam muļķības," atzina M.Kazāks.

"Tagad izskatās, ka esam apmulsuši, sākam līkumot, jo nav taču tik slikti, un negribam tos sāpīgos lēmumus pieņemt," sacīja ekonomists.

Viņš gan uzsvēra, ka, lai arī situācija uzlabojusies, jāņem vērā 2005., 2006. un 2007. gada pieredze. "Ja nerīkosimies, tad kritiens būs krietni sāpīgāks," atzina M.Kazāks.

Runājot par valsts budžeta pieņemšanu, viņš norādīja, ka cīņa par nodokļu ieņēmumiem, izskatās pēc tradīcijas. "Tā ir daļa no diskusijas - runāt skaļāk, prasīt lielāku apjomu nekā citi. Ja skatamies ne tikai budžeta ietvaros, piemēram, lauksaimniecībā, tad, ja ir problēmas, uzreiz brauc mītiņos un kaut kādu naudiņu iegūst. Tā ir tāda šantāžas metode," sacīja ekonomists. Uz jautājumu, vai krīze nav mainījusi šo metodi, M.Kazāks sacīja, ka "kā redzam, viss nāk atpakaļ. Atmiņa ir īsa". "Daudz kas krīzes laikā ir izdarīts labi, tas budžets jau izskatās panesamāks utt., bet šī lieta - "jo dramatiskāk savu situāciju zīmēšu, man būs lielāks sabiedrības atbalsts un līdz ar to vairāk finansējuma", tas vēl arvien strādā," atzina M.Kazāks.

Runājot par nodokļu ieņēmumiem, M.Kazāks teica, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumos lielajās pilsētās ir "diezgan laba izaugsme - Rīgā kaut kādi 3%, 4% gads pret gadu". "Ja iedzīvotājiem ienākumi neaugtu, viņi nemaksātu nodokļus. Izejot no krīzes, lielāki ieguvēji bijuši darba devēji - redzam, ka atgūšanās bijusi straujāka, savukārt algu sadaļā tas ir kavējies. Sākotnēji, izejot no krīzes, ieguvēji ir darba devēji, pēc tam šie labumi pāriet arī darba ņēmējiem," uzsvēra M.Kazāks.

Runājot par budžetu, viņš sacīja, ka "prasīt jau var visu ko", bet tomēr daudzās jomās jāsalīdzina ar Eiropas Savienību. "Ja salīdzinām sevi ar Eiropas Savienības valstu vidējiem līmeņiem, kas tiek tērēta no budžeta dažādām jomām, mēs atpaliekam. Diezgan bieži izskan tas, ka mēs veselības aprūpē no valsts maka caur valsts budžetu tērējam krietni mazāk, nekā vidēji Eiropas Savienībā. Un tā ir tasinība, bet tad mums jāsaprot arī tas, ka - ja mēs gribam tērēt apmēram tikpat daudz no IKP, cik vidēji pārējās Eiropas Savienības valstis, tad mums jāsaprot, ka mums nodokļi jāmaksā tikpat daudz," sacīja ekonomists. "Ja mēs skatāmies uz kopējo nodokļu apjomu, proti, cik valsts iekasē nodokļos no ekonomikas, mums tas ir otrais vai trešais zemākais Eiropas Savienībā. Ja mēs skatāmies uz Latviju, tad Latvijā pašlaik nodokļos no IKP iekasē aptuveni 27% no IKP. Eiropas Savienībā vidēji tas ir aptuveni 38%. Un, ja mēs neiekasējam tikpat daudz, cik Eiropas Savienībā vidēji, tad nu būtu diezgan dīvaini, ka mēs varam cerēt, ka mēs varam tērēt tikpat daudz, cik Eiropas Savienībā vidēji," uzsvēra ekonomists.

"Šeit tā īpatnība Latvijas nodokļu sistēmā ir tāda, ka mums ir ļoti augsts nodokļu slogs uz darbaspēku. Un tieši uz tiem, kuriem ir zemi vai vidēji ienākumi," atzina M.Kazāks.

Runājot par nodokļu samazināšanu, M.Kazāks sacīja, ka Latvijas problēma ir tā, ka "mēs skatāmies nevis uz visu nodokļu sistēmu politikas veidošanā, bet tikko lēmumi jāpieņem, tā uzreiz pārejam uz viena vai divu nodokļiem". "Tur, protams, ir situācija, ka, ja mēs gribam samazināt darbaspēka nodokļus, kas, manuprāt, ir absolūti nepieciešami, un ne tikai nolaižot kopējo IIN likmi, bet arī skatīties, kā to pārdalīt pa dažādām ienākuma grupām, bet mēs neiesaistam citus nodokļus, tad, protams, vienā brīdī, ja mēs samazinam darbaspēka nodokļus un nauda vairs īsti neienāk budžetā, tad mums jāsāk citur samazināt izdevumi," uzsvēra M.Kazāks.

(papildināta visa ziņa)





Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē