Koalīcijas frakcijas prognozē, ka lēmumi, kas ir mērķēti uz krīzes mazināšanu, dos efektu, tomēr pagaidām vēl esot pāragri spriest, cik ātrā laikā tas notiks un vai izdosies pārskatāmā nākotnē panākt situācijas noregulējumu pašā Sīrijā, kā dēļ patlaban ir liels bēgļu pieplūdums uz ES valstīs.
Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētājas vietnieks Kārlis Šadurskis prognozē, ka līdz šim veiktās darbības varētu būt laba augsne, lai panāktu cēloņu novēršanu - konfliktus pašā Sīrijā, kas ir pirmcēlonis visai šai krīzei. "Kopumā process virzās pareizā gultnē, bet beigas vēl nav saskatāmas," secina politiķis. Viņaprāt, attiecībā uz situācijas noregulējumu Sīrijā ES pat nav sākumposmā, bet ir gatava sākt darbu.
Nacionālās apvienības (NA) deputāts Jānis Dombrava atzīst, ka frakcija gribētu dzirdēt informāciju par pieņemtajiem lēmumiem no pirmavota, jo patlaban publiskajā vidē izskan pretrunīga informācija. Tomēr, lai situācija mainītos, būtu jāmaina attieksme kopumā un vairāku lielo rietumvalstu domāšana. Proti, neesot pieņemams, ka atsevišķas valstis kritizē tās valstis, kas cenšas nosargāt ārējo robežu, kā arī nepieļaut bēgļu pieplūdumu.
Zaļo un zemnieku savienībā oficiāls viedoklis nav noformulēts, uzsver deputāts Armands Krauze. Viņaprāt, visi pasākumi, kas ir orientēti uz izcelsmes valstīm, ir pozitīvi.
Partijas Saskaņa Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins norāda, ka ES turpina necīnīties ar bēgļu krīzes iemesliem, bet gan mēģina cīnīties ar pašreizējām sekām. Deputāts pauž, ka nacionālā līmenī viena no lielākajām ministru kļūdām ir tāda, ka neziņā tiek turēta plašāka sabiedrība un Saeimas deputāti, atgādinot, ka arvien nekas nav zināms par integrācijas un bēgļu izmitināšanas plāniem un cik tas izmaksās katram Latvijas iedzīvotājam.
Savukārt Latvijas Reģionu apvienības līderis Mārtiņš Bondars norāda, ka frakcijā par šīs nakts Eiropadomes lēmumiem netika runāts un oficiāls viedoklis deputātiem nav noformulēts.
Tikmēr partijas "No sirds Latvijai" līdere Inguna Sudraba uzsver, ka partijas viedoklis saistībā ar ES lēmumiem tik un tā saknē nemainās - jārada risinājumi ilgtermiņā krīzes risināšanai, jo patlaban ES nav nedz skaidra plāna, nedz rīcības bēgļu problēmas cēloņu novēršanai.
Kā ziņots, šonakt pēc Briselē notiekošās Eiropadomes ārkārtas sanāksmes Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) atzina, ka līderi stratēģiskās sarunās ir panākuši zināmu progresu saistībā ar bēgļu krīzes risinājumu vidējā un īstermiņā. Pēc vairāku stundu ilgās sanāksmes Latvijas premjerministre pastāstīja, ka ES līderi pārrunājuši robežu stiprināšanas iespējas, kā arī sadarbību ar trešajām valstīm, tostarp atbalstu Libānai, Jordānijai, Sīrijai, kā arī Turcijai. Tāpat pārrunāts jautājums par maksājumiem dažādos fondos, tostarp pārtikas.
Vaicāta par Latvijas iesaisti fondu iemaksu veikšanā, premjerministre norādīja, ka tas tiks izvērtēts, jo Latvija "nepaliks malā". Vienlaikus viņa atzina, ka neto maksātājvalstis paudušas zināmu gatavību fondos iemaksāt desmitus un pat simts miljonus eiro. Attiecībā uz Latviju "tie nebūs miljoni", skaidroja valdības vadītāja.
Premjerministre arī atklāja, ka vislielākās diskusijas norisinājušās par reģistrācijas punktu izveidi tā sauktajās priekšposteņu valstīs. Atstāstot diskusijās pārrunāto, Straujuma norādīja, ka tika spriests par veidiem, kā nodalīt un reģistrēt bēgļus. "Cilvēki jau ir šeit iekšā, tas ir ļoti sarežģīti, jo viņiem bieži vien nav dokumentu," komentēja premjerministre.
Latvijas valdības vadītāja Briseles sanāksmē klātesošos ES līderus informējusi, ka Latvija nav gatava obligātajam imigrantu uzņemšanas mehānismam. "Taču par to mēs nediskutējām," viņa atgādināja, piebilstot, ka par stratēģiskajiem jautājumiem diskusijas nebija asas. "Bija gan diskusijas par žogiem - celt vai necelt, kā arī bēgļu plūsmām un virzieniem," viņa informēja.
Kā ziņots, trešdienas vakarā Briselē notikušajā Eiropadomes ārkārtas sanāksmē nolemts veidot speciālus uzņemšanas centrus migrantiem valstīs, kuras skārusi vislielākā bēgļu plūsma, pēc sanāksmes paziņoja ES Padomes priekšsēdētājs Donalds Tusks. Viņš papildināja, ka tas tiks izdarīts līdz novembra beigām. Paredzēts, ka ES arī palielinās savu iesaisti bēgļu krīzes risināšanā, lai no reālajiem kara bēgļiem spētu atdalīt ekonomiskos migrantus.