"Esmu latvietis, un es ļoti cienu dziesmu svētku tradīciju, bet par ko šie svētki ir pārvērsti? Tas ir visparastākais komercpasākums. Kādreiz diriģenti trīcēja un drebēja, gaidīdami orgkomitejas spriedumu - uzaicinās vai neuzaicinās mani par virsdiriģentu? Tagad diriģents pajautā: cik tu man par to maksāsi? Reklāmās dzirdu, ka tie ir tautas sadziedāšanās svētki, bet repertuārs tiek uztaisīts kā sacensība - kuram komponistam izdosies sacerēt vissarežģītāko dziesmu?" izteicies komponists.
"Dziesmu svētki ir tikai priekš mums, latviešiem, nevajag muldēt, ka ārzemniekos tie izraisa kaut kādas emocijas. Atceros gadījumu Daugavpilī pirms kāda laika. Vietējie dziesmu svētki. Cilvēki nodziedāja, pieticīgi aplausi. Es dabūju bišķi vairāk. Un tad uz skatuves iznāca viens baltkrievs. Kājas pa gaisu, lustīgas dziesmas, paķēra publiku uz urrā! Un tad atkal mēs - pelēkas skumjas, traģika... Laikam būs jāuzraksta simfonija ar nosaukumu "Latviešu tautas ciešanas". Paskat, 18.novembris, valsts svētki. Svētki! No rīta televīzijā - baznīca. Pēc tam - filma par izsūtīšanu. Vienu citu gadu šajā paša dienā parādīja kinožurnālus "Padomju Latvija" - tur visi smejas, priecājas, lai dzīvo Staļins! Pēc tam - atkal vilciens, klaboņa, izsūtījums... Protams, vēsture ir jāzina un jāciena, bet vai tad tiešām vismaz valsts svētkos nevarētu iztikt bez nepārtrauktām gaudām?" sūrojies Pauls.
Maestro Raimonds Pauls arī nolēmis, ka šogad konkursa "Jaunais vilnis" rīkošanā vairs nepiedalīsies un par šādu savu lēmumu ir informējis konkursa galveno rīkotāju, Krievijas komponistu Igoru Krutoju.
"Saprotiet, es sevi tur vairs neredzu. Radošā procesa tur nav, finansiāli tur man nav nekādu ieguvumu. Tikai visi nezin kāpēc ir pārliecināti, ka es tur saņemu tūkstošus. Kādreiz es atklāti pateikšu, cik tur saņemu," intervijā "Neatkarīgajai" sacījis Pauls.
Šī iemesla dēļ Pauls piezvanījis Krutojam un pateicis, ka negrib to turpināt un ka Jaunais vilnis" neatbilst viņa muzikālajiem uzskatiem. "Tas faktiski ir pārvērties par viņa ģimenes padarīšanu. Tagad viņš tur fīrē savu meitu, kas gandrīz neko nevar nodziedāt, tā kompānija ir viena un tā pati, jauno izpildītāju konkurss ir pielipināts klāt pie veco estrādes seju koncertiem. Kas tad ir panākts ar šiem konkursiem? Nekas. Lai jau tas festivāls notiek, tie biezie brauc uz šejieni un brauks arī turpmāk. Bet nesauciet to par jauno izpildītāju konkursu."
"Kādreiz mēs priekš krieviem bijām "zapad" (rietumi) un mūsu solisti - labāki vai sliktāki - tomēr vilka uz Rietumiem. Bet tagad mūsējos padara par tādiem pašiem kā viņi. Paskatieties uz Laimu Vaikuli. Protams, viņa uzstājas ļoti labi un eleganti. Bet viņa ir kopā ar Vinokuru, tad ar kādu citu. (...) Mēs pārtopam par tādu pašu produktu, kāds ir Krievijā. Mums nav nekā citāda, ko ielikt pretim," par konkursu neapmierināts bijis Pauls.
Paulu neapmierina arī "Jaunā viļņa" žūrijas darbs, kur "visi balso par savējiem". "Kāda bija pērnā gada izgāšanās! Uzvarētāja esot kaut kur Krievijā uzstājusies, un viņu esot izsvilpuši... "Jaunais vilnis" notiek jau desmit gadu, un tas ir ilgs laiks. Viss reiz beidzas," piebildis komponists.
"Tikai man žēl Jūrmalas - tajā gandrīz nekas nenotiek. Tagad ir atvēlēta nauda kapitālajam remontam. Kam tieši? Vecajai slēgtajai Dzintaru koncertzālei. Brīnišķīgi. Bet ziemā tā stāv tukša. Vasarā tajā neviens iekšā neies, jo blakus ir atklātā koncertzāle. Tieši tai vajadzēja veltīt visu uzmanību! Arī mākslinieki, kas piedalās vasaras koncertos, ne vienmēr ir izcili. Bet es arī saprotu koncertzāles cilvēkus - viņiem tā zāle jādabū pilna, un viņi to arī izdara. Lielākoties koncerti ir krievu publikai, jo mēs ar savējiem nepavelkam. Taču ir viena problēma, un tā ir vissvarīgākā. Vai Jūrmalai ir saimnieki? Vai Jūrmala arī turpmāk paliks par mazu partijiņu strīdēšanās vietu? Tām partijiņām vismazāk interesē tas, kā attīstīsies pilsēta. Jūrmala ir kūrorts, kam jau tagad vajadzēja būt izcilam kultūras un izklaides centram ar modernām koncertvietām un tamlīdzīgi," Pauls kritiku veltījis arī kūrortpilsētas vadībai.
"Sakiet, kas tad attīstās Jūrmalā? Tur taču visam vajadzēja vārīties! Bet ir tikai klusums... Paskatieties uz pasaulslavenajiem kūrortiem! Kur sabūvētas viesnīcas? Jūras krastā. Bet pie mums - die's, pasarg, ka nenobradā kādu skuju! Protams, daba jāsargā, mums ir pietiekami garš jūras krasts, var sargāt līdz Kolkai un tālāk. Taču būs vietas, kuras kūrorta attīstības dēļ nāksies upurēt. Protams, ja vien pilsēta gribēs izdzīvot," piebildis maestro.
Paulu satrauc arī konflikti Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī, kuru nesen pameta galvenais diriģents un mākslinieciskais vadītājs Karels Marks Šišons. Viņaprāt, Latvijā ārzemniekiem nereti nepamatoti tiekot maksātas milzīgas algas. "Pāris reizes galvenais diriģents te ir parādījies, un viss. Kāpēc mūsu orķestri nevar diriģēt pašu mūziķi? Tie ārzemnieki jau te nedzīvos, viņi tikai algu saņems, turklāt lielu."
"Un mūsu operdziedātāji? Šeit jau nav viņiem, ko darīt. Paldies Dievam, vairāki ir izgājuši pasaules apritē, bet tajā pašā laikā popmūzikā mums nekas neiet - ne uz Krievijas pusi, ne uz Eiropu. Un neies ar'! Tas ir vairāk nekā skaidrs," turpinājis sūroties maestro.
Paulu saērcinājusi arī Latvijas Televīzija un tās vecgada raidījums. "Daudzi uz tā uzķērās. Bet paskatieties, ko rāda Krievijas kanāli. Tur ir nauda, tērpi, idejas, izpildījums. Es nerunāju par mūziku, jo gaumes ir dažādas. Un kas mums ir? Mums ir Patmalnieces jaunkundze, kas savos pagrabos atrod sarkanas un zilas lupatas, satin riņķī apkārt, un tā mēs plivināmies tajā televizorā. Šogad visi imitēja pasaulslavenus mūzikas ierakstus. Par to, protams, var pasmaidīt, bet kas patiesībā notiek?! Acīmredzot paši ar saviem spēkiem neko vairs izdarīt nevaram, tāpēc jāmēģina vismaz parakties zem Blaumaņa. Ko gribēja parādīt? Ka viņš kāds zilais? Un tas notiek rakstnieka jubilejas gadā... Diemžēl ar televīziju viss strauji iet uz leju. Naudas nav, ideju nav."