Viņš norādīja, ka pašlaik telekomunikāciju tirgus strauji attīstās, tas konkurē jau ar tradicionālajām mediju kompānijām satura radīšanā. Līdz ar to, apsverot ciešāku Lattelecom un LMT sadarbību, sinerģiju vai apvienošanu, patērētāji noteikti iegūtu, jo kompānijām tas ļautu radīt jaunus pakalpojumus.
Pavļuts piebilda, ka daudzviet šādas apvienošanas jau ir notikušas. Piemēram, Igaunijā un Lietuvā šis process ir noslēdzies un konkurence no tā nav cietusi.
Jautāts, vai viņš viennozīmīgi atbalsta abu uzņēmumu apvienošanu, Pavļuts norādīja, ka viennozīmīgi nevar palikt pašreizējā situācija, jo ar vairākiem pakalpojumiem abi, daļēji valstij piederošie uzņēmumi viens ar otru konkurē.
Ministrs pieļāva, ka valdībā var izskanēt dažādas domas par iespējamo abu uzņēmumu apvienošanu un tā tam esot jābūt, jo "dzīvojam demokrātiskā valstī". Taču esot jāsaprot, ka valsts ir ieinteresēta, lai tai piederošie uzņēmumi audzē savu vērtību, taču LMT gadījumā tā vairs nenotiekot.
Kā ziņots, elektronisko sakaru operatora Lattelecom kapitāldaļas pieder Latvijas valstij - 51% - un TeliaSonera - 49%. Savukārt mobilo sakaru operatorā LMT 49% kapitāldaļu pieder TeliaSonera, 23% - Lattelecom, 23% - Latvijas Valsts radio un televīzijas centram, 5% - Latvijas valstij caur Privatizācijas aģentūru.
Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas (EM) sniegto informāciju patlaban netiek apspriesta LMT un "Lattelecom" privatizācija, bet tiek vērtēti iespējamie uzņēmumu pārvaldības modeļi, kas nodrošinātu to vērtības pieaugumu, attīstību, līdzekļu un administratīvo izmaksu ekonomiju un uzlabotu pakalpojumu un servisa līmeni klientiem. Sākotnējais ekspertu izvērtējums liecina, ka patlaban LMT un "Lattelecom" ilgtermiņa attīstību un vērtības pieaugumu kavē uzņēmumu dibināšanas līgumos noteiktie ierobežojumi, kas neļauj uzņēmumiem noteikt darbības attīstības stratēģijas atbilstoši aktuālajām elektronisko sakaru nozares un telekomunikāciju tehnoloģiju attīstības tendencēm. Tas kopumā ilgtermiņā rada uzņēmumu vērtības pazemināšanās draudus, norāda EM.
Paredzēts, ka līdz oktobrim tiks sagatavots redzējums par LMT un Lattelecom sinerģiju.
Aģentūras LETA arhīva informācija liecina, ka Latvijas valdība 90.gadu beigās izteica apņemšanos privatizēt abus telekomunikāciju uzņēmumus. Nopietnas sarunas ar zviedru koncernu "TeliaSonera" par privatizāciju atsākās 2004.gadā, neilgi pēc mierizlīguma parakstīšanas strīdā par "Lattelecom" monopolstatusa īsināšanu, kad Latvijā atvērās brīvais telekomunikāciju tirgus.
Tā saukto vadības un darbinieku izpirkšanas modeli 2007.gadā piedāvāja toreizējais Lattelecom vadītājs Nils Melngailis, taču to valdība noraidīja 2008.gada sākumā.
Valdība noraidīja arī TeliaSonera agrāk izteikto piedāvājumu maksāt 500 miljonus latu par Lattelecom un LMT atlikušajām kapitāla daļām.
2011.gada sākumā TeliaSonera kārtējo reizi apstiprinājis, ka vēlas privatizēt Lattelecom un LMT valsts daļas.