"Latvijas ekonomikā tiešām ir notikusi paradigmas maiņa - mēs ražojam un eksportējam, un tikai tad tērējam, nevis aizņemamies, lai iztērētu vēl nenopelnītu naudu. Globālajā ekonomikā joprojām saglabājas virkne neskaidrību, un, visticamāk, vēl vairākus gadus neskaidrība un nestabilitāte saglabāsies. Tāpēc mums ir jāspēj būt pietiekami piesardzīgiem un elastīgiem, lai dažādās svārstības mūs skartu pēc iespējas mazāk," uzskata ministrs.
Pēc viņa sacītā, ekonomikas ilgtspējīgai izaugsmei un stabilitātes sajūtas vairošanai arī turpmāk izšķirošs būs konkurētspējas un produktivitātes kāpums, kā arī investīcijas pētniecībā un attīstībā, lai tirgum piedāvātu jaunus augstākas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus. Pavļuts uzsvēra, ka tāpēc Nacionālā industriālā politika ir vērsta divos lielos virzienos - atbalsts esošajām nozarēm to tālākai attīstībai, kā arī daudz mērķtiecīgāks un intensīvāks atbalsts nākotnes produktu, pakalpojumu un nozaru izveidei.
Ekonomikas ministrijas Ekonomiskās attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas vadītājs Jānis Salmiņš stāstīja, ka joprojām liela loma Latvijas tautsaimniecības attīstībā ir eksportam. "Laikā, kad globālā izaugsme saglabājas nestabila un galvenajos Latvijas eksporta tirgos Eiropas Savienībā izaugsme ir vāja, Latvijas preču eksports joprojām pieaug. Šā gada trešajā ceturksnī preču eksports faktiskajās cenās bija par 16% lielāks nekā iepriekšējā gada trešajā ceturksnī un kopumā šogad deviņos mēnešos par 12,6% pārsniedza 2011.gada attiecīgā perioda līmeni," sacīja ministrija eksperts.
Viņš atzina, ka aizvien lielāks devums tautsaimniecības izaugsmē ir arī uz iekšējo tirgu orientētām nozarēm.
Mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums trešajā ceturksnī pieauga par 9,1%, salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni. Arī būvniecības apjomi pakāpeniski aug, un trešajā ceturksnī tie bija par 8% lielāki nekā pirms gada. Pieaugums vērojams arī citās pakalpojumu nozarēs.
"Vērtējot turpmākās Latvijas tautsaimniecības perspektīvas, jāņem vērā, ka joprojām augsti riski pastāv saistībā ar turpmāko situācijas attīstību eirozonā. Saglabājoties vājam pieprasījumam mūsu tirdzniecības partnervalstīs, Latvijas eksporta izaugsmes tempi var kļūt lēnāki. Mazinoties ienākumu pieaugumam no eksporta, arī ekonomiskās aktivitātes iekšējā tirgū varētu augt mērenāk," pārliecināts Salmiņš.