65% atbalsts vēlēšanās būtu vērtējama kā pārliecinoša uzvara un pirmā reakcija uz to noteikti būs gaviles un atslābums, ka populistiem nav izdevies gūt virsroku. Pasaulei un Eiropas Savienībai (ES) ir ļoti svarīgi, ka Franciju vadīs līderis, kurš atbalsta Eiropas vērtības un kurš balstās pārliecībā, ka ES ir droša nākotne, norādīja politoloģe.
Taču pēc šīs "prieka stadijas" būs nepieciešams pārdomu periods, lai analizētu Eiropas pašreizējo stāvokli, ko var raksturot, kā kritisku. Taujāta, vai Francijas vēlēšanu iespējamie rezultāti liecina par populisma popularitātes mazināšanos, Ozoliņa vērsa uzmanību, ka šis jautājums ir krietni plašāks par kāda līdera ievēlēšanu vai kādu atsevišķu balsojumu.
Viņa skaidroja, ka ir pieaugusi ES iedzīvotāju neapmierinātība ar dzīves līmeni, lēmumu pieņemšanu un politiķu komunikāciju un tie ir jautājumi, kas ir jārisina pie varas esošajiem. Politoloģe pauda bažas, ka ES politiķi būs tik iepriecināti par Francijas vēlēšanu rezultātiem, ka var aizmirst par ikdienas darbiem, kas ir jāveic, lai nevairotu populismu.
Makrona ievēlēšana ir pozitīvs vēstījums, ka cilvēki nedzīvo ilūzijās par ātriem un vienkāršiem risinājumiem, bet gan pārstāv sabiedrību, kas balstās uz ilgtermiņa pieeju, piebilda Ozoliņa.
Kā ziņots, svētdien notikušajā Francijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarējis centrists Makrons, pārspējot galēji labējo Marinu Lepenu, liecina aptauju veicēju sākotnējās rezultātu prognozes.
Atbilstoši šīm prognozēm Makrons saņēmis 65,5% līdz 66,1% balsu, bet Lepena ieguvusi 33,9% līdz 34,5% balsu.
Neilgi pēc prognožu publiskošanas Makronam bijusi "īsa un sirsnīga" telefonsaruna ar Lepenu, paziņojusi Makrona komanda.
Arī pati Lepena pavēstījusi, ka piezvanījusi savam 39 gadus vecajam sāncensim un apsveikusi viņu ar uzvaru vēlēšanās.
politoloģei
interesanti
Esma Sajūsma