Aģentūrai BNS Rozenvalds norādīja, ka Bērziņa pēdējā laika paziņojumi un izteikumi kopumā nav saprotami.
Bērziņa paziņojums par dalību valodas referendumā ir mēģinājums parādīt, ka starp valsts augstākajām amatpersonām valda saskaņa, taču tas ir novēloti.
Savukārt izteicieni par deputātu skaita izmaiņām Saeimā, proti, konstitucionāli grozījumi, varētu būt prezidenta politisko padomnieku ieteikts gājiens, lai novērstu uzmanību no izteikumiem par referendumu.
"Neesmu lasījis prezidenta izteikumus par jaunu valsts pārvaldes sistēmu, bet, kas attiecas uz ierosinājumu samazināt deputātu skaitu, tad nedomāju, ka pirmās Latvijas laikā ir pieņemts nepareizs lēmums par 100 deputātu dalību Saeimā. Galu galā pirms Otrā pasaules kara Latvijā bija vēl mazāk iedzīvotāju nekā tagad. Igaunijā, piemēram, parlamentā ir 101 deputāts, bet viņu iedzīvotāju skaits ir mazāks nekā mūsu valstī," paskaidroja Rozenvalds.
Uz jautājumu, kā uz šādiem izteikumiem būtu jāreaģē politiķiem, Rozenvalds atbildēja, ka nedomā, ka šis ir priekšlikums, kuru vērts apspriest politiski ‒ spēlēties ar deputātu skaitu tagad noteikti nav Latvijas iekšpolitikas prioritāte.
Jau vēstīts, ka prezidents Bērziņš līdz šim pauda stingru nostāju nepiedalīties referendumā, bet pilsoņus aicināja rīkoties pēc savas iekšējās pārliecības.
Savukārt pirmdien, 30.janvārī, Bērziņš paziņoja, ka piedalīsies 18.februārī gaidāmajā tautas nobalsošanā par Satversmes grozījumiem, kas paredz valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.