Visi, kas šajā mirklī esam kopā!
Māte Latvija, trīs zvaigznes un akmenī kalti tautas spēka simboli ir Brīvības piemineklī, pie kura pulcējamies ik gadu, svinot Valsts svētkus, un kuru ikdienā nesam savā sirdī kā Latvijas valstiskuma, tautas vienotības, neatkarības un brīvības liecību.
Arī šodien – Latvijas 95. gadskārtas svētkos esam šurp nākuši, lai apliecinātu cieņu un mīlestību savai zemei, lai vienotos kopīgā redzējumā par tās nākotni, jo kopīgais un vienojošais mūs darīs stiprus un neļaus izplēnēt pasaules vējos. Kā to atrast? Kā to noturēt?
Atbilde jāmeklē katram pašam, jo tikai katrs pats zina, ko "man" personīgi nozīmē Latvija. Viens teiks: "Tā ir māte, maize, mājas." Cits, tā ir: "Skaistākā zeme, kura ir dzīvības vērta." Bet vēl kādam Latvija ir "vienīgā vieta pasaulē, kur justies patiesi laimīgam un brīvam". Katram būs savs vēstījums par Latviju, bet mums visiem kopā ir jāceļ brīva, stipra un vienota Latvija. Tāda, kādu to pagājušā gadsimta sākumā redzēja mūsu valsts pamatlicēji; tāda, kādu Brīvības pieminekļa tēlos ir iemūžinājis Kārlis Zāle.
Šī ir īstā reize un vieta, kur uzdot sev jautājumu, kādēļ nerimst mēģinājumi mūs šķelt un pretnostatīt vienam pret otru? Domāsim par to, jo mums vairs nav ļauts kļūdīties. Vai Latvijas vēsturē nav mazums skarbu mācību par laikiem, kad brālis karoja pret brāli, kad aiz cēliem saukļiem slēpās zemiski un ciniski mērķi? Mēs nedrīkstam pieļaut, ka sliktākais vēsturē atkārtojas, tāpēc vēl un vēlreiz ir vērts atgādināt, ka viss ir mūsu pašu rokās.
Kā neizzust atvērtajā un mainīgajā pasaulē? Kā saglabāt latvisko identitāti un tautas gara spēku? Tie ir mūsu būtiskākie jautājumi un vienlaikus sarežģītākie uzdevumi, kas mums jārisina. Atbilde ir - apzinīgs darbs, kultūra un izglītība – pasaules līmeņa izglītība, kas atver visas durvis un nostiprina Latvijas pamatus. Mums jāprot atrast un apgūt vislabākās zināšanas, lai no pasaules zinību metropolēm atgrieztos izglītoti un pašapzinīgi cilvēki, kas mācīs tās Latvijā, gluži kā jaunlatvieši deviņpadsmitā gadsimta nogalē, kuri mācīja veidot savu valsti, cienīt un godāt tās kultūru un valodu. Nenodosim aizmirstībai mūsu tautas dižgarus, domātājus un īstenus talantus. Viņu garīgais mantojums šobrīd ir ļoti nozīmīgs un nepieciešams Latvijai.
Kādus mērķus izvirzīsim - tādā pasaulē dzīvosim, tāpēc nebaidīsimies no augstiem, pat šķietami nesasniedzamiem mērķiem. Latvijas patrioti nenobijās pirms deviņdesmit pieciem gadiem, un - mēs ieguvām savu valsti. Mēs nenobijāmies pirms divdesmit pieciem gadiem un atguvām Latvijas neatkarību. Un tāpēc šis ir īstais brīdis, lai strādātu pie Baltijas valstu ciešākas sadarbības un kopīgas nākotnes. Tikai sadarbojoties, nevis konkurējot, Latvijai, Lietuvai un Igaunijai, kā vienota reģiona valstīm, ir iespēja kļūt par pasaules līmeņa spēlētāju. Pats liktenis Latvijai ir vēlējis būt vidū, uzliekot mums pienākumu veicināt šo tuvināšanos un kopīgā meklējumus.
Lai gan latvietis ir viensētnieks, es aicinu necelt sētu ap Latviju ne darbos, ne domās, jo tā būs tikai šķietama aizsardzība. Tā mēs nekļūsim ne stiprāki, ne gudrāki, ne turīgāki, jo mūsdienās norobežošanās nav īstais virzītājspēks. Tikai prasme apgūt labāko, ko pasaule ir radījusi, padarīs mūs īsteni stiprus un neatkarīgus, gudrus un tālredzīgus, kas saudzē savējo un prot pieņemt citādo.
No sirds sveicu Latvijas Valsts 95. dzimšanas dienā! Būsim gudri un arī dzīves gudri. Mācīsimies paši un skolosim savus bērnus. Visi, kam šī zeme dārga un svēta, iesaistīsimies Latvijas nākotnes veidošanā, liekot kopā savas zināšanas, prasmes un pieredzi!
Lai mums kopīgi izdodas līdz Latvijas simtgadei padarīt tik daudz, ka varam teikt: mēs dzīvojam labāk, un to visu esam panākuši ar savu darbu!
Dievs svētī Latviju!
Valsts prezidenta Andra Bērziņa uzruna Latvijas Republikas proklamēšanas 95.gadadienas vakarā pie Brīvības pieminekļa.