Priesteris Tolstovs: Mani mulsina žurnālistu dzīšanās pēc lētas popularitātes

Un šeit sākas problēmas, kas robežojas ar meliem vai ideoloģiju.Vispirms ir jāpaskaidro, ka Baznīcas mācība sevī ietver dažādus "svarīguma līmeņus" un ne viss, ko izsaka kāds atsevišķs teologs vai garīdznieks, ir visa Baznīcas mācība. Vissvarīgakais ticības un morāles avots Baznīcā ir Bībele un Tradīcija, ar to saprotot mācību, ko vairāk kā 2000 gadus mācījuši pāvesti un bīskapi visi kopā. Līdz ar to Baznīcas mācība precīzi atspoguļo nemainīgo Jēzus Kristus gribu, ko Viņš ir tālāknodevis savā Baznīcā. Un tikai visa Baznīca kopā – pāvests kopā ar bīskapiem var noteikt, kam Baznīca tic un ko tā māca. Visaugstākais "likumdevējs" Romas Katoļu Baznīcā ir pāvests, bet arī viņš nemaldīgus paziņojumus var izteikt tikai tad, ja tos pasludina svinīgā veidā, nepārprotami norādot, ka tas, ko viņš pasludina, ir nemaldīgs.Nākamais svarīgais Baznīcas mācības pasludināšanais veids ir Ekumeniskais koncils. Pēdējais notika no 1962. līdz 1965.gadam Vatikānā un tika saukts par Vatikāna II koncilu. Šīs sanāksmes laikā tika vēlreiz no jauna apstiprināta un precizēta Baznīcas mācība, mēģinot to izteikt mūsdienu cilvēkam saprotamā valodā. Kopā tika pieņemti 16 dekrēti. Pēc 30 gadiem tie tika sintētiski apkopoti izdevumā, ko tagad pazīstam kā Katoliskās Baznīcas Katehisms. Līdz ar to šobrīd Baznīcā pastāv normatīvi dokumenti, kurus nevar mainīt ne atsevišķi ticīgie, teologi, bīskapi un pat arī ne pāvests, jo arī pāvests nav saimnieks pār šo mācību, bet tikai tās kalps.Atgriežoties pie homoseksualitātes problēmas. Latvijas medijos čakli tika pārpublicēts Bīskapu sinodes Romā sekretāra monsinjora Bruno Fortes viedoklis. Ģimenes tematikai veltītā bīskapu sinode notiek no 5. līdz 19.oktobrim. Uzskatīt, ka šīs sinodes, kurā piedalās vairāk kā 200 bīskapu kopā ar pāvestu, sekretāra viedoklis ir galējs, ir absurdi un muļķīgi. Šobrīd notiek sinodes dokumenta sākuma versijas apspriešana un gala dokuments var pilnībā atšķirties no tā sākotnējās versijas. Sinodē uzstājas dažādi bīskapi ar dažādiem viedokļiem. Ir bīskapi, kuri pārstāv Āfrikas kontinentu, kur par homoseksualitāti cilvēki tiek likti cietumā. Ir dažādas situācijas. Baznīca ir atvērta un uzklausa ikvienu. Savukārt Rīgas arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs intervijā Vatikāna Radio ir norādījis, ka gan viņš, gan vēl daudzi citi bīskapi nepiekrīt sinodes dokumenta sākotnējai versijai. Arī Polijas bīskapi ir ļoti skeptiski šajā jautājumā un pieturas pie tradicionālajiem Baznīcas uzskatiem.Es ļoti cienu Latvijas medijus un viņu pārstāvjus. Laikā, kad kalpoju Rīgas svētā Jēkaba katedrālē, man izveidojās ļoti cieša un laba sadarbība ar daudziem Latvijas žurnālistiem. Tomēr mani mulsina šāda dzīšanās pēc lētas popularitātes, bez lielākas piepūles, nefiltrējot, vienkārši iztulkojot no svešvalodas nepārbaudītas ziņas. Būtu labi, ja žurnālisti Latvijā pirms raksta par katoļu Baznīcas notikumiem uzklausītu arī pašas Baznīcas viedokli, ielūkojoties šādās lapās www.vatican.va, www.news.va, www.radiovaticana.org, vai arī sazinoties ar LRKB Informācijas centru šeit pat Rīgā.Noslēgumā vēl vēlos citēt Katoliskās Baznīcas katehismu, norādot, kāda tad ir Baznīcas oficiālā mācība saistībā ar homoseksualitāti:Homoseksuālisms ir attiecības starp vīriešiem vai sievietēm, kas dzimumtieksmi izjūt vienīgi vai pārsvarā pret sava dzimuma personām. Laika gaitā un atšķirīgās kultūrvidēs tā izpausmes formas ir ļoti dažādas. Homoseksuālisma psihiskā izcelsme lielākoties vēl nav izskaidrota. Baznīcas Tradīcija, balstīdamās uz Svētajiem Rakstiem, kas homoseksuālismu rāda kā smagu izvirtību, vienmēr sludinājusi, ka "homoseksuālās darbības pēc savas būtības ir pretrunā ar morālisko kārtību". Tās ir pretrunā ar dabisko likumu. Tās dzimumaktā izslēdz dzīvības dāvāšanu. Tās nenosaka patiesa jūtu un dzimumdzīves savstarpēji papildinošā dažādība. Nekādā gadījumā tās nevar atzīt par labām.Ir diezgan daudz vīriešu un sieviešu, kuros dziļi iesakņojusies tendence uz homoseksuālismu. Šī tieksme, kas pēc savas būtības ir pretrunā ar morālisko kārtību, lielākajai daļai no tiem ir pārbaudījums. Pret viņiem jāizturas ar cieņu, līdzjūtību un iejūtību. Jāizvairās no jebkādām netaisnīgas diskriminācijas izpausmēm attiecībā pret šiem cilvēkiem. Viņi tiek aicināti izpildīt savā dzīvē Dieva gribu un, ja viņi ir kristieši, pievienot Pestītāja upurim uz krusta grūtības, ar kurām tiem nākas sastapties savā dzīvē.Cilvēki, kam ir nosliece uz homoseksuālismu, tiek aicināti uz šķīstību. Pateicoties pašsavaldīšanās tikumam, kas audzina iekšējo brīvību, reizēm - ar nesavtīgas draudzības palīdzību, ar lūgšanu un sakramentālo žēlastību - šie cilvēki var un tiem vajadzīgs pakāpeniski un apņēmīgi tuvoties kristīgajai pilnībai.