Iemetot šos maģiskos atslēgvārdus interneta meklētājā, jebkurš var pārliecināties, ka Ministru kabineta pārstāvji minēto mantru atkārto jau gadiem. Tomēr vilinājums dažādus robus budžetā aizlāpīt ar ātru un vieglu naudiņu, brutāli paprasot vēl vairāk no tiem, kas jau nodokļus maksā, līdz šim izrādījies spēcīgāks. Nupat valdība izlēmusi, ka jau likumā iestrādāto 1% iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājumu nākamgad labāk vajadzētu atcelt. Parādījusies arī ideja ieviest jaunu "solidaritātes" nodokli, kas paredz iekasēt naudu no, pēc valdības un Finanšu ministrijas domām, pārlieku liela atalgojuma saņēmējiem. Turklāt nodokļu ceļā iegūtā nauda neatspoguļosies konkrētā darbinieka pensijā vai pabalstā bezdarba gadījumā, bet gan nonāks pa taisno kopējā valdības izdevumu katlā. Daudzos tas varētu raisīt robinhudisku sajūsmu – atņemsim bagātajiem, atdosim nabagajiem! Tomēr nepilni pieci tūkstoši cilvēku, kuriem šis nodoklis potenciāli varētu tikt piemērots, ir ieguldījuši milzīgu darbu savas izglītības iegūšanā un karjeras veidošanā. Vai būtu taisnīgi viņus par to sodīt, kompensējot pašas valsts neizdarību un bezspēcību? Valdība šobrīd rīkojas kā slimnieks, kas tā vietā, lai apzinātos problēmas cēloni, tikai turpina palielināt ikdienas pretsāpju medikamentu devu. Tomēr pretsāpju zāles tikai īslaicīgi nomāc simptomus, taču nespēj ārstēt slimību. Tāpat arī nodokļu palielināšana ilgtermiņā nedos pilnīgi nekādu pozitīvu efektu Latvijas tautsaimniecībai. Slēpjoties aiz svešvārdiem "solidaritāte" un "progresivitāte", valsts vadītāji patiesībā vēlas vairāk paņemt no tiem, kas jau maksā. Tā vienkārši ir vieglāk. Tāpat kā iemest mutē tableti tā vietā, lai mainītu dzīvesveidu, sākot pareizi ēst, no rītiem skriet un ierobežot alkohola patēriņu. Varbūt valdībai beidzot būtu laiks pārorientēties no sodīšanas uz darīšanu? Tā vietā, lai spriestu tiesu šīs valsts spējīgajiem cilvēkiem, būtu pēdējais laiks sākt domāt, kā attīstīt ekonomiku. Radīt apstākļus, kuros katrs spējīgs augsti kvalificēts speciālists šeit varētu nopelnīt 4000 eiro lielu algu, nevis būtu spiests kvalifikācijai atbilstošu materiālo nodrošinājumu meklēt ārvalstīs.Lai to panāktu, nav cita ceļa, kā veicināt investīcijas, kas šobrīd ir apsīkušas un turpinās izdzist pavisam, ja Saeima ar valdību turpinās "rotaļāties krustcelēs", sešas reizes gadā grozot nodokļus! Patiesībā valdība labi zina, kas jādara, lai investīcijas nāktu un ekonomika augtu. Ja gribam būt konkurētspējīgi, nodrošināti un neatkarīgi, mums ir vajadzīga izcila izglītības sistēma. Taču tā vietā mēs izvēlamies bezmērķīgi tērēt laiku, nododoties absurdām diskusijām par tikumību skolās, it kā tieši grāmatu cenzēšana būtu izšķiroša tajā, cik labi dzīvosim nākotnē. Galu galā, ja valdība ir tik izglītota sodīšanas jautājumos, varbūt būtu laiks sākt veikt mērķtiecīgas darbības, lai Latvijā beidzot būtu godīga un ātra tiesu sistēma? Tāpat jau otro gadu rit jaunais ES struktūrfondu periods, bet valdība vēl nav paspējusi apstiprināt teju nevienu no programmām – uzņēmējdarbības attīstībai, zinātnei un kultūrai atbalsts joprojām nav pieejams. Nekam no tā nav laika, jo valdība ir aizņemta, paceļot esošos nodokļus, ieviešot jaunus un radot arvien sarežģītākus posmus birokrātijas šķēršļu trasē. Iespējams, tas izklausīsies pārgalvīgi, bet varbūt valdība varētu mēģināt pilnvērtīgāk iekasēt tos nodokļus, kas ir jau ieviesti? Runa ir par to aptuveni ceturto daļu nodokļu maksājumu, kas ik gadu aiziet gar degunu valsts budžetam, lai apgrozītos ēnu ekonomikā. Tie ir gandrīz divi miljardi eiro, kurus valdība nav spējīga iekasēt no nodokļu nemaksātājiem, jo nepaliek laika, lai izdomātu, kā to izdarītu. Visu laiku aizņem dumja nodokļu likmju raustīšana. Šī rīcība vai drīzāk kaitnieciskā bezdarbība par mūsu šī brīža valdību vēsta trīs drūmas patiesības. Pirmkārt, mūsu valdība ir lēna. Izaugsmes tempi arvien samazinās, svarīgākās reformas netiek īstenotas un notiek nebeidzama kasīšanās par sīkumiem. Otrkārt, mēs savai valdībai nevaram uzticēties. Vēlēšanu laikā skandētie solījumi netiek pildīti un tiek ignorēti. Treškārt, mūsu valdība joprojām nav izkūņojusies no pubertātes perioda, nespējot pieņemt nobriedušus lēmumus un raudzīties uz pasauli tālredzīgi.
Pūce: Valdības pubertāte nodokļu politikā
Interesanti, vai ir dzirdēts kāds veiksmes stāsts par valsti, kas panākusi ekonomisko izaugsmi ar to vien, ka regulāri pacēlusi nodokļus? Izskatās, ka Latvija ir nolēmusi kļūt par pirmo šāda veida piemēru pasaules vēsturē. Vēl pirms dažiem mēnešiem priekšvēlēšanu laikā politiķi pārliecināti stāstīja, cik svarīgi ir novirzīt nodokļu slogu no darbaspēka uz patēriņu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.