Par jaunām administratīvi teritoriālām izmaiņām būtu iespējams runāt 2020. gadā, kad būs veikts rūpīgs izvērtējums par to, kas iznācis no iepriekšējās reformas un novadiem būs dots laiks, lai sevi pierādītu, uzskata M. Pūķis.
"Normāla pieeja ir tāda, ka vispirms izdomā plānu, pēc tam ievieš viņu dzīvē, pēc tam izvērtē, kas ar viņu ir noticis un tad gatavo nākamās izmaiņas. Bet šeit ir piemērs, ka ministrija [Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija – red.] neko nav izvērtējusi, bet metās atkal kaut ko taisīt," norādīja LPS padomnieks.
Izvērtējot administratīvi teritoriālās reformas rezultātus, vienam no galvenajiem kritērijiem jābūt tam, cik efektīvi novadi spēs darboties, piesaistot investorus nākamajā plānošanas periodā. Tāpat būtisks faktors ir depopulācija vai populācijas palielināšanās, uzskata M. Pūķis.
Cerības attīstīties ir arī visiem mazajiem novadiem, jo, kā norāda M. Pūķis, arī maza sistēma var būt efektīva, ja tā atrod savu nišu. "Tas ir tāpat kā ar valstīm. Ir sekmīgas lielas valstis, kā Vācija, bet ir arī sekmīgas maziņas valstis, kā piemēram, Luksemburga vai Sanmarīno."
M. Pūķis skaidro, ka savulaik ļoti veiksmīgi attīstījās Jūrkalnes pagasts, kurš šobrīd iekļauts Ventspils novadā. Jūrkalnes pagastā dzīvojuši vien 400 iedzīvotāji, taču viņi tolaik pamanījās piesaistīt 13 investīciju projektus gada laikā, uzturēt savu pašdarbnieku teātri un lepoties ar to, ka viņi tur dzīvo, pauž M. Pūķis. "Pats galvenais ir cilvēku iniciatīva. Tur pat nav tik svarīgi teritoriālie resursi, svarīgs ir cilvēciskais faktors."
Administratīvi teritoriālā reforma bija liels process, kas sākās 1992. gadā un noslēdzās 2009. gadā. M. Pūķis atgādina, ka administratīvi teritoriālajai reformai ir paredzētas divas daļas – vietējā un reģionālā. Šobrīd ir īstenota tikai vietējā daļa, taču reģionālā joprojām gaida savu risinājumu.
"Tautas valodā bieži vien par reģionālo apsaukā vietējo reformu. Vietējā reforma droši vien nav izdevusies, bet jautājums ir tāds, ka neviens nav noskaidrojis, kas īsti nav izdevies," skaidro M. Pūķis.
Intervijā Dienai vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) atzinis, ka līdzšinējā reģionālā reforma nav devusi gaidīto efektu. "Mēs tā arī neesam ieguvuši pēc savas ekonomiskās varēšanas līdzvērtīgus novadus, ir pilnīgs jūklis!" norādījis E. Sprūdžs.
Ministrs Nacionālā attīstības plāna ietvaros vēlas virzīt savu vīziju par administratīvi teritoriālo iedalījumu, nosakot piecus reģionus – Kurzemi, Vidzemi, Latgali, Zemgali un Rīgu, kā arī rajonus to iepriekšējās robežās.