Rīgas domes vadība nav darījusi neko, lai atbilstoši VARAM norādījumiem tiktu izmainīti saistošie noteikumi un iedzīvināta vienlīdzīga konkurence. Galvaspilsētā turpinās protekcionisma politika vides reklāmas jomā. Pilsētas attīstības komitejā tika pieņemts lēmums par digitālo reklāmas ekrānu izvietošanu sabiedriskā transporta pieturvietās. Ņemot vērā, ka reklāmas izvietošanu pieturās Rīgas satiksme ir ekskluzīvi, bez konkursa un beztermiņā nodevusi vienam vides reklāmas jomā strādājošam uzņēmumam, JCDecaux Latvija, ir labi saprotams, ka tieši šim uzņēmumam būs jauna, izcila biznesa iespēja - izvietot digitālos ekrānus, kuros demonstrēt reklāmdevēju apmaksātus materiālus. Tātad ekskluzīva biznesa iespēja Rīgā, jo digitālo ekrānu izvietošana pilsētā nav atļauta citās vietās pilsētā, izņemot kvartālu starp Marijas ielu, Satekles ielu un Elizabetes ielu. Pārējie vides reklāmas uzņēmēji ir spiesti maksāt gandrīz divu eiro reklāmas bāzes nodevu un aprobežoties ar jau esošajām vides reklāmas iespējām, jo digitālie ekrāni nav domāti visiem.
Ņemot vērā jaunās reklamēšanās iespējas - digitālos ekrānus, kas pavērs papildus peļņas iespējas - ir nepieciešams lauzt visus ekskluzīvos līgumus ar vienu, bez konkursa izvēlētu komersantu un izsludināt godīgu, vienlīdzīgu konkursu par tiesībām izvietot jebkādus reklāmas objektus pieturvietās.
Ekskluzīvās reklāmas izvietošanas tiesības par īpaši zemo nodevas likmi Rīgas satiksme piešķīra JCDecaux Latvija, jo šis uzņēmums par saviem līdzekļiem uzstādījis aptuveni 800 pieturu nojumes. Tomēr Konkurences padomes bažas izraisa pašvaldības lēmums bez skaidra pamatojuma un bez publiski rīkota iepirkuma, kurā uz vienlīdzīgiem noteikumiem būtu bijusi iespēja piedalīties vairākiem tirgus dalībniekiem, nodot pilsētas resursus vienas vai vairāku kompāniju rīcībā.
Arī Finanšu ministrija un VARAM neatbalsta samazināto reklāmas likmi vienam komersantam. Ministriju rīcībā nav dokumentu, kas apliecinātu zemās nodevas pamatotību – ja būtu bijis konkurss, tad iespējams cits pretendents piedāvātu pašvaldībai izdevīgāku risinājumu, un atlaides nebūtu nepieciešamas četrkārtīgas.
Nevienlīdzīga konkurence kropļo gan uzņēmējdarbību, gan morāli. Uzņēmēji var secināt, ka ne jau produkta vai pakalpojuma kvalitāte un pieņemamās izmaksas būs svarīgākie veiksmīga biznesa priekšnoteikumi Rīgā, bet gan dažādas shēmas, savējo statuss un māka pareizi pateikt "paldies". Vienlīdzīga konkurence motivē uzņēmējus, pamato nepieciešamību pierādīt spējas un talantus, kas galarezultātā palielina apgrozījumu un peļņu, tātad vairo arī budžeta ieņēmumus.