Kā sacīja Putnis, Krievija ļoti efektīvi izmanto globalizācijas tendences, ES brīvības un tiesības, ko piedāvā vienotais tirgus, kā arī sava lielā tirgus priekšrocības, lai konkurētu par auditorijas uzmanību mazajā Latvijas tirgū. Šajā gadījumā Krievijas pārsvars īpaši izceļoties oriģinālsatura veidošanā.
"Šeit it īpaši redzam tā sauktās pirmās kopijas izmaksas - Krievijas medijiem nav nekādu problēmu radīt ko oriģinālu un spēlēties ar dažādām formām, kamēr Latvijas medijiem kaut ko uzsākt prasa uzdrīkstēšanos, jo nekad nav zināms, cik veiksmīgs projekts izrādīsies," skaidroja Putnis. "Un, kā redzam, daudzi no šiem formātiem tiek ļoti labi akceptēti Latvijas mediju tirgū."
"Sekas tam ir tādas, ka Krievijas mediju satura patēriņš Latvijā nepārtraukti pieaug," uzsvēra Putnis.
Putnis arī norādīja, ka Krievija izstrādā valsts finansējuma sistēmu, lai atbalstītu krievvalodīgos medijus ārvalstīs. "Krievija ir pamanījusi šo problēmu, ka vietējiem krieviem, kā viņi to sauc - "tuvajā pierobežā", ir grūtības ar darbību tirgū, un attiecīgajiem spēlētājiem šajos tirgos būtu ļoti vēlama ārvalstu finansējuma ienākšana."
Kā vēl vienu Latvijas mediju vides kaiti, kas gan nav tik daudz apzināta, cik ekonomisko apstākļu radīta, Putnis minēja lētos pārstāstus no krievvalodīgajiem medijiem. "Latvijas medijos, tieši digitālajā vidē, saturs no krievu valodas bieži vien tiek ļoti nekritiski pārņemts, burtiski tulkojot uz latviešu valodu, jo lielai daļai mediju vidē strādājošo, tieši krievu valoda ir tā, kas tiek izmantota starptautiskās informācijas iegūšanai," stāstīja Putnis. "Caur to mēs faktiski atkal atgriežamies šajā informācijas telpā un kultūrā, ko tik plaši piedāvā Krievija."
"De facto tā nav apzināta izvēle, bet tieši ekonomiskie faktori un satura vieglā pieejamība - pārtulko, un portāla saturs ir aizpildīts," piebilda Putnis.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Valstiskās audzināšanas un jaunatnes lietu apakškomisija šodienas sēdē tika iepazīstināta ar projektu "Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2016.-2020.gadam", īpaši valstiskuma un nacionālās informatīvās telpas stiprināšanas kontekstā.