Raidījums: Kultūras kartei iztērē miljonu, bet atdeve vien kā statistikas rīkam

Nu jau desmit gadus Kultūras ministrijas paspārnē attīsta Latvijas Digitālo kultūras karti. To var atrast vietnē www.kulturaskarte.lv. Vairākās kārtās to papildinot un uzlabojot, šobrīd kopumā projektam iztērēti 1 090 312 eiro.Atverot Kultūras kartes vietni internetā, sadaļā Nozīmīgs pasākums šajā gadā nav veikts neviens ieraksts, bet par pagājušo gadu redzami tikai notikumi Latgales pusē. Mazliet plašāka aina paveras par 2013.gadu, kad projektam Kulturaskarte.lv pabeidza trešo kārtu. Ja meklētājā ieraksta vārdu "Lieldienas", tad parādās ieraksts par Lieldienu svinībām Nīcā 2013.gadā. Bet, ja ir vēlme apskatīt sadaļu, kas piedāvā uzzināt kaut ko par arhitektūras gada balvu, tad ir iespējams uzzināt šīs balvas ieguvējus 2013.gadā.Pirms pieciem gadiem, piesakot vēlmi radīt projekta trešo kārtu, norādītie mērķi bija augsti – kultūras kartei jākļūst par "primāro sabiedrības un kultūras iestāžu saskarsmes punktu elektroniskajā vidē".Kultūras ministre Dace Melbārde (NA) raidījumam de facto stāsta, ka viņa Kultūras karti lietojusi, kad vadīja Latvijas Nacionālo kultūras centru.  "Šobrīd man nav tāda vajadzība, bet es esmu diezgan iepazīstināta ar šo karti, kā tā funkcionē, kā tā tiek veidota, jo šī karte pilda Latvijas Kultūras statistikas funkciju," pauž Melbārde. Bažas par kultūras kartes projekta attīstību radās jau 2011.gada sākumā. Toreiz Kultūras informācijas sistēmu centra vadītājs Armands Magone preses konferencē paziņoja, ka tuvākajos mēnešos pabeigs projekta trešo kārtu, kas vērsta uz plašu lietotāju loku, piedāvājot kultūras informācijas meklētāju un kultūras tūrisma e-pakalpojumus.Pakalpojumu iespēja formāli radīta ir, bet piepildījums, aktualitāte un plašais lietotāju loks izpalicis. Tagad Magone de facto saka: "Saprotiet, mērķis jau nav sasniegt lietotāju skaitu, kas interesējas par pirmo lapu. Mērķis ir pieņemt kaut kādus lēmumus, (..) lai kaut kādu cilvēku darbu atvieglotu, lai Kultūras ministrija varētu strādāt labāk."Kultūras kartei gadā ir ap 200 tūkstošiem apmeklējumu. Tas ir niecīgs rādītājs - pietiktu, ja katrs no 4626 reģistrētajiem lietotājiem to atvērtu reizi nedēļā. Latvijas kultūras institūciju darbiniekiem Kultūras karte ir jālieto obligāti, lai šeit ievadītu statistikas datus par iestāžu darbu un kolektīviem. Tieši statistikas vākšanas funkcijas nozīmi uzsver Kultūras ministrijas amatpersonas, mēģinot noraidīt jebkādas aizdomas par to, ka šis e-projekts varētu izrādīties izšķērdīgs. Taču atskaišu iesniegšana būtībā ir vienīgais veids, kā miljonu izmaksājušo rīku - kultūras karti izmanto, piemēram, Katlakalna Tautas namā. Citas  nepieciešamības nav.Panākumi un popularitāte nav sekojusi arī par 19 032 eiro radītajai Kultūras kartes mobilajai aplikācijai. Divu gadu laikā lejupielāžu skaits Android viedierīcēm nepārsniedz piecus simtus. Taču var noprast, ka projekta īstenotāji ir gatavi jaunajam naudas pieprasījumam arī nākamajā Eiropas fondu periodā. Īstenojot vairākas kārtas, Kultūras kartē kopumā, kopš 2005.gada ieguldīts 1,09 miljons eiro. Lielākie ieguldījumi bijuši tieši pēdējā, trešajā projekta kārtā.Projektā pieļauti arī pārkāpumi. Veicot iepirkumu, pretendentiem bija uzliktas ierobežojošas prasības. To konstatējot, uzraugošā iestāde – Centrālā finanšu un līgumu aģentūra - Eiropas fondu atbalstu samazināja par 181 517 eiro. Tas gan nenozīmē, ka projekts kļuva lētāks – šo naudu bija jāiegulda no valsts budžeta.Turklāt, neraugoties uz to, ka Kultūras kartes projekts pabeigts jau 2013.gadā, vēl līdz šim brīdim tas nav nodots. Centrālās finanšu un līgumu aģentūras Publiskās pārvaldes projektu departamenta direktors  Edgars Kalbergs de facto norāda, ka pēdējie maksājumi un projekta noslēgšana nav notikusi, jo projekta realizētājam radušās problēmas: "Tur ir bijušas vairākas problēmas saistībā ar drošības pārbaudēm, ko vajadzēja uzlabot. Tad pagājušā gada vasarā bija avārija datu centrā, kad visi serveri nobruka, un arī nevarēja palaist. Un tas process ir ievilcies, un projekts nav pilnībā palaists produkcijas vidē. Atsevišķi pakalpojumi un e-pakalpojumi ir, bet ne viss."Nepabeigtā projekta dēļ šonedēļ Kultūras ministrijā notika sanāksme, kur iesaistītās puses vienojās, ka nākamnedēļ darbs tomēr jāpabeidz un jānodod Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai funkcionalitātes pārbaudei.Aizvadītā Eiropas fondu plānošanas perioda laikā Latvijā kopumā Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstībai no Eiropas fondiem pavisam tika atvēlēti vairāk nekā 147 miljoni eiro. Īstenoti 62 projekti. Taču šī skola nākamajam periodam gan visai rūgta.Tagad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kurai uzticēta e-projektu uzraudzība, apņēmusies principus mainīt, uzsvaru liekot uz to, ka tas nevar būt tikai tehnisks projekts un ka visiem projektiem jābūt veidotiem uz līdzīgiem principiem, kas ļauj tos savstarpēji savienot.  "Tā galvenā doma ir – iestādei, kas realizē projektu, ir jāsajūtas kā biznesa īpašniekam. Iestādes vadītājam ir jāizjūt tā sāpe, ka projektam ir jābūt jēdzīgam, ka projekts nebeidzas ar to, ka tiek parakstīts pieņemšanas – nodošanas akts, bet ka ir vajadzīgā funkcionalitāte. Ne tikai izstrādāta, bet arī plaši lietota, un to nevar izdarīt tādā veidā, ka šādu projekta realizēšanu uztic tikai IT cilvēkiem un iestādes vadītājs par to aizmirst tajā brīdī, kad projekts ir apstiprināts. Šī ir ziņa, ko mēs ļoti gribētu, lai sadzird visi ministri, visu iestāžu vadītāji. Iestādei ir jāsajūtas kā biznesa īpašniekam. Tad būs rezultāts no ikviena projekta," raidījumam _de facto _norāda ministrijas valsts sekretāra vietnieks informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos Arnis Daugulis.Valdībā jau apstiprināti nosacījumi, kas paredzēs vienotus pamatprincipus e-projektu attīstīšanai.