Barševskis aģentūrai LETA norādīja, ka augstākās izglītības procesos gadu mija ne vienmēr ir nogrieznis kādam no procesiem - šajā gadā iesāktais tiks turpināts arī nākamajā, un kā viens no būtiskākajiem notikumiem aizejošajā gadā ir tas, ka studenti ar savām aktivitātēm ir panākuši, ka 2017.gadā netiek būtiski samazinātas budžeta vietas. Vienlaikus neskaidrs ir budžeta vietu skaits 2018. un 2019.gadā, kā arī iespējas kompensēt budžeta vietu samazinājumu "uz papīra", ko Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) jau veica 2016.gada sākumā, piebilda Barševskis.
Viņš skaidroja, ka dažādos līmeņos notiek aktīva gatavošanās jaunajai akreditācijas sistēmai, ko veido Akadēmiskās informācijas centrs. Arī augstskolas pilnveido savas iekšējās kvalitātes sistēmas, vairākas augstskolas ir pieteikušās pilotakreditācijai, kas notiks 2017.gadā. Tāpat ir sākts un nākamajā gadā turpināsies kārtējais Pasaules Bankas (PB) pētījums, kas šoreiz ir par augstskolu pārvaldības, kā arī doktorantūras un promocijas procesu pilnveidi.
2016.gads noslēdzas, STEM programmas īstenojošām augstskolām izstrādājot un saskaņojot ar IZM savas attīstības stratēģijas, kas nepieciešamas, lai no nākamā gada pretendētu uz ES struktūrfondu finansējumu studiju un zinātnes infrastruktūras pilnveidei.
Paredzams, ka Saeima arī nākamajā gadā skatīs pat vairākus Augstskolu likuma grozījumu projektus, teica RP vadītājs. Piemēram, tiesību zinātņu jomas pārstāvji plāno celt studiju kvalitāti, ieviešot vienotu valsts eksāmenu tiesību zinātņu programmās, taču šī kvalitātes nodrošināšanas instrumenta dzīvotspēja gan atklāšoties tikai detaļās - cik rūpīgi tiks veidota jaunā sistēma, cik daudz līdzekļu tai tiks atvēlēti. Arī Rektoru padome nākamajā gadā turpinās rosināt izmaiņas normatīvajos aktos, lai atteiktos no novecojušām birokrātiskām barjerām.
Barševskis pauda, ka šogad ticis daudz ziņots par PB nodokļu sistēmas un veselības aprūpes pētījumiem. "PB eksperti tika apvainoti nekompetencē un citos grēkos. PB veic pētījumu arī augstākajā izglītībā, un mūsu nozarē notiek gluži pretēji. Visu iesaistīto organizāciju - PB, IZM, Latvijas Studentu apvienības un augstskolu sadarbība ir koleģiāla un lietišķa. PB eksperti iepazinās ar situāciju uz vietas vairākās augstskolās," sacīja Barševskis.
"Ne visi augstskolās 2016.gadā notikušie procesi tikuši atspoguļoti medijos - palikām pedagogu algu, sešgadnieku un mācību gada pagarināšanas, kā arī tā saucamo lojalitātes grozījumu "ēnā". Varu droši apgalvot, ka augstskolas veic daudz publiski neredzama "melnā darba", lai piesaistītu studentus un sniegtu viņiem arvien labākus izglītības pakalpojumus," teica RP priekšsēdētājs.
Viņš pauda, ka pēc provizoriskajiem datiem studējošo skaits Latvijas augstskolās 2016.gadā ir samazinājies mazāk nekā par procentu, turklāt samazinājums nav lineārs - daudzās augstskolās studējošo skaits ir pieaudzis, tādēļ nākotnē viņš raugās optimistiski.
Viņš uzsvēra, ka nākotnes uzdevums visiem ir radīt patiesu tā saucamo studentā centrētas izglītības sistēmu, kuras nozīmi Boloņas procesā iesaistīto Eiropas valstu izglītības ministri uzsvēra jau 2009.gada Lēvenes komunikē, bet kuras ieviešanā Latvijā esam darījuši gaužām maz.