Fragments no intervijas:
Kādēļ jūs esat izvēlējies Latviju par savu biznesa un dzīves vietu?
Krievijā, Maskavā, nodzīvoju 57 gadus. Mēs atbraucām ar visu ģimeni. Dēlam tagad ir astoņi gadi, viņam bija astoņi mēneši, kad mēs ieradāmies Latvijā.
Kāpēc mēs izvēlējāmies Latviju? Lai atbildētu uz šo jautājumu, laikam labāk sākt ar to, kāpēc ne Krieviju. No Krievijas mēs aizbraucām divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, Maskavā ir gluži fiziski grūti dzīvot. Pārvietošanās no punkta uz punktu bieži prasa minimums trīs stundas. Bija tāds gadījums. Es lidoju uz Rīgu, biju lidostā Šeremetjevā. Sieva brauca Maskavā no centra uz mājām, mēs dzīvojām Rubļovkā. Es atlidoju uz Latviju, aizbraucu līdz Jūrmalai, kur mums tolaik bija dzīvoklis, piezvanīju sievai, bet viņa joprojām brauca mājās. Otrkārt, Krievijā, Maskavā, arī pirms astoņiem gadiem bija tāda biznesa atmosfēra, kas ir grūti izturama. Krievijā ir milzīga korupcijas komponente. Jebkurā biznesā, sākot ar mazu bodīti un beidzot ar oligarhu vidi. Obligāti jābūt kādam, kas tevi piesedz. Rajona milicijas nodaļā vai valdībā – atkarībā no tava biznesa mēroga. Jo, lai kas tev piederētu, to jebkurā brīdī var atņemt, lai kādi arī būtu likumi. To zina katrs krievu cilvēks. Latvijā nav šādas sajūtas, ka kurā katrā brīdī var atņemt mantu un biznesu. Te ir pilnīgi cita atmosfēra.
Vai jūs neidealizējat Latviju?
Redziet, šis restorāniņš un šī ēka, kurā mēs ar jums atrodamies un runājam, man pieder. Bet es zinu, ka man to neatņems, ja tā iepatiksies, piemēram, Ušakovam un viņa sievai. Nebūs tā, ka pirkuma līgumā atradīs kādu nepareizi ieliktu komatu, kādēļ to anulēs, bet īpašumu atņems un viss. Krievijā kaut kas līdzīgs notiek uz katra soļa. Lūk, tie arī paši galvenie iemesli, kādēļ ieradāmies Latvijā. Vēl Latvijā es nejūtu to, ko krieviski sauc hamstvo (sadzīves rupjība – red.). Krievijā šī sadzīves rupjība burtiski vējo gaisā. Pilnīgi citāda ir ceļu satiksme. Jebkurā iestādē tevi uzrunā citādāk. Krievu ierēdnis dzīvo ar attieksmi – ko tu te esi atnācis, es strādāju, bet tu man traucē. Latvijā ierēdņi, vismaz tie, ar kuriem es esmu sastapies, man liekas, strādā ar izpratni, ka viņi tiek uzturēti par nodokļu maksātāju naudu un viņu uzdevums ir palīdzēt vai vismaz netraucēt cilvēkam. Krievijā ierēdņa uzdevums ir patraucēt tev, lai tu par to samaksātu, ka tev netraucē. Personīgi es šo astoņu gadu laikā, kopš pastāvīgi dzīvoju Latvijā, ne reizi neesmu sastapies ar korupciju nevienā līmenī. Man ir vairāki objekti un ne ar PVD, ne ar ugunsdzēsējiem, ne ar kādu citu nav bijis nekādu problēmu.
Jūs savulaik strādājāt vadošā amatā Hodorkovskim piederošajā naftas kompānijā Jukos?
Jā, strādāju, biju viceprezidentam tieši pakļauts departamenta vadītājs. Vēlāk man bija savs bizness nekustamo īpašumu jomā.
Jūsu pārvākšanās uz Latviju nav saistīta ar Hodorkovska lietu?
Neesmu Interpola meklēšanā kā daudzi mani draugi un kolēģi. Es nevaru par sevi teikt, ka esmu "asiņainā Putina režīma upuris". Man tik tiešām nepatika dzīve Krievijā.
Ar ko ir saistīts jūsu bizness Latvijā?
Turpinu darboties ar nekustamo īpašumu. Iegādājos īpašumus, kas prasa remontu. Faktiski tādus, ko Krievijā sauc par miskasti. Savedu kārtībā. Izīrēju.
Jūs piedalījāties Latvijas piedāvātajā termiņuzturēšanās atļauju programmā?
Jā, tikai nevis caur ieguldījumu nekustamajā īpašumā, bet ieguldījumu bankā. Savukārt tagad man ir pastāvīgā uzturēšanās atļauja, kuru var iegūt pēc pieciem gadiem. Vajadzēja nokārtot eksāmenu A2 līmenī. Ar pirmo reizi gan nevarēju to nokārtot. Bet nekas. Pamācījos vēl klāt un noliku.
Vai domājat turpmāko dzīvi pavadīt Latvijā?
Jā, arī nomirt es taisos Latvijā. Dēlam ir astoņi gadi. Kā viņam dzīve iekārtosies, nezinu. Bet viņam te patīk. Un mēs viņu audzinām par Latvijas patriotu. Par eiropieti.
Kā Ukrainā notiekošais, jūsuprāt, ietekmē ekonomiskos procesus, mūsu ekonomiku?
Kā tas ietekmē Latvijas ekonomiku, man ir grūti pateikt, bet Krievijas ekonomiku tas ietekmē ļoti. Ziniet, es laikam neesmu tipisks krievs. Man nepatīk Putins jau kopš viņa ievēlēšanas. Es arī neuzskatu, ka "Krima ir mūsu!" Vladimiru Vladimiroviču Krievijā atbalsta 86%. Bet es uzskatu, ka Krima ir Ukrainas daļa. Sankcijas ietekmē Krievijas ekonomiku. Tā arī bez visām sankcijām nebija labā stāvoklī. Domāju, ka Krimas sagrābšana bija vajadzīga, lai piesegtu Putina ekonomiskās politikas izgāšanos. Protams, sankcijas atstāj iespaidu uz Latvijas ekonomiku. Tomēr Latvija ir Eiropas Savienības locekle. Latvija nevar neatbalstīt sankcijas, kuras atbalsta visi.
Sakiet – vai jūs nebaidāties, ka arī Latvijā var parādīties "zaļie cilvēciņi"?
Baidos. Godīgi sakot – baidos.
Bet mēs taču esam NATO valsts, kuru sargā "atomlietussargs"?
Lūk, tas arī priecē. Ja Latvija nebūtu NATO valsts, ar to sen izrīkotos tāpat kā ar Gruziju 2008.gadā.
Visu interviju lasiet piektdienas, 12.jūnija, laikrakstā Dienas Bizness!