"Tas ir būtiski, jo situācija kopš Austrumu partnerības politikas izveides šajos reģionos ir mainījusies un Austrumu partnerības valstis šobrīd labāk izprot savas vajadzības un intereses, sadarbojoties ar ES," sacīja ārlietu ministrs.
Rinkēvičs pauda arī viedokli, ka pēc Rīgas samita, īstenojot dažādo pieeju, būtiski ir saglabāt vienotu Austrumu partnerības ietvaru. Trīs Austrumu partnerības valstis - Gruzija, Moldova un Ukraina - jau ir parakstījušas Asociācijas nolīgumus ar ES, kas nozīmē daudz ciešāku sadarbību. "Asociācijas līgumu īstenošana jau sniedz un arī turpmāk dos vairākas priekšrocības mūsu Austrumu partneriem - gan valsts pārvaldes reformu pilnveidē, gan ekonomiskajā jomā," teica ministrs.
Rinkēvičs uzsvēra, ka arī turpmāk Austrumu partnerības valstīm ir jāstiprina laba pārvaldība publiskajā sektorā, jāveicina ekonomiskā un reģionālā sadarbība, kas palīdzēs tuvināties ES.
Kā labu piemēru ministrs minēja mobilitātes programmas ieviešanu. "Rīgas samita laikā mēs panācām progresu mobilitātes jomā. Bezvīzu režīms jau darbojas ar Moldovu. Notiek vīzu liberalizācijas process ar Gruziju un Ukrainu ar nosacījumu, ka šo valstu valdības izpildīs atlikušās rekomendācijas, kas skar vīzu liberalizācijas rīcības plānu. Savukārt Baltkrievija strādā pie vīzu režīma atvieglošanas ar ES. Mēs turpināsim darbu ar visiem partneriem, taču tas ir pašu Austrumu partnerības valstu rokās, vai tās vēlas ieviest reformas, kas visupirms jau ir nepieciešamas viņām pašām," sacīja Rinkēvičs.
Šodien Salacgrīvā norisinājās diskusija European and Eastern Partnership, ko rīkoja Baltijas-Melnās jūras alianse, Latvijas Transatlantiskās organizācija ar NATO publiskās diplomātijas nodaļu un Frīdriha Eberta fonda atbalstu pirmajā vasaras skolā "Vasaras studiju programma Latvijas, Igaunijas, Gruzijas, Lietuvas, Moldovas, Polijas un Ukrainas studentiem 2015".