Rislaki: Kad taps piemineklis Esterei Lūsei?

Saprotu Rislaki kunga bažas par ideoloģiski kļūdainajiem pieminekļiem Rīgā. No savas puses atzīmēšu, ka Rislaki kungs piemirsis pieminēt pieminekli sarkanajiem latviešu strēlniekiem, ka arī to, ka Rīgā ir iela, kas nes Krievijas ķeizarienes Elizabetes vārdu, kā arī cita iela,kas nes ķeizarienes Katrīnas vārdu. Bet arī Helsinkos Senāta laukumā mēs redzam Krievijas ķeizara Aleksandra II pieminekli. Vai šo jautājumu Rislaki kungs ir publiski cilājis Somijā? Kas attiecas uz Barklaja de Tolli pieminekli, tad tas ir karavadonis, kas uzvarēja pašu Napoleonu un kā krievu – prūšu apvienotā karaspēka komandieris iegāja 1814.gadā Parīzē. Bez tam šis karavadonis ir Baltijas vācu muižnieks ar skotu izcelsmi, kurš, kā pats apgalvojis, ir dzimis Rīgā. Bez šaubām, par pieminekli karoga izšuvējai teikts pamatoti, bet līdz tam būtu vēl jāiemūžina Konstantīna Čakstes piemiņa, kurš vadīja Latvijas Centrālpadomi Otrā pasaules kara laikā, rezultātā nokļūstot Vācijas koncentrācijas nometnē. Šis projekts dažus gadus atpakaļ tika cilāts, kā privātpersonu iniciatīva, bet no valdības puses tam pietrūka atbalsta.

Rislaki kungs, acīm redzot neziniet daudzus līdzīgus, kas tika represēti līdzīgi, jo, ja zinātu - saprastu, ka visiem, katram atsevišķi, nav jāuzstāda pieminekļi, bet ar kādu vienu, kopīgu, noteikti jāatgādina par tiem, kam sirdsapziņa bija svarīgāka par karjeru un pat par personīgo brīvību un kas vēl starp mums savas pelēkās dienas vada.

Totalitārisma seku likvidēšana ir pašu totalitārisma uzturētāju ( agrāk stratēģu) rokās. Ko tad lai saka par Valsts ģērboņa izplatītāju ( 1978. - 1984.g), kuru vajā vēl šodien. No tši gadījuma (t.sk.)1984.g. KGB sākās sarunas par perestroiku ar daļēju nacionālās simbolikas pieļāvumu. Var teikt- strādājam tāpat, bet kompromisa pēc nomainam ģērboni sev aiz muguras un arī karogu. Ir dokumentāls raksts par šo un citiem gadījumiem, arī par cilvēku likvidēšanu.

manuprāt, pieminekli šai Latvijas patriotei uzcels pēc tam, kad būs uzcelts piemineklis biedram Bērziņam - viņš kādreiz bija KPSS biedrs un LPSR ministra vietnieks, liels Latvijas patriots.

Ne LPSR nacionālistus,ne Ostlandes nacionālistus mūsu tautas varoņi neinteresē. Bet latviešu nacionālistu Latvijā diemžēl vairs nav.