"Kad es apstājos degvielas uzpildes stacijā, kovbojs, kurš pievērsa uzmanību manam akcentam, pavaicāja, no kurienes es esmu. Es pastāstīju viņam, ka esmu no valsts ar diviem miljoniem iedzīvotāju ziemeļu – centrālajā Eiropā. Viņš teica: "Es zinu, no kurienes Jūs esat – mēs atbrīvojām jūs pēc II Pasaules kara." "Viņš bija tik labs cilvēks, ka nemēģināju viņu sarūgtināt, pastāstot, ka mūsu valsts pret pašu gribu uz gandrīz pusgadsimtu kļuva par daļu no Padomju Savienības pēc tam, kad sabiedrotie sakāva Ādolfu Hitleru," teikts rakstā.
A. Ronis publikācijā norāda, ka savulaik tikšanos Vašingtonā laikā viņam, neraugoties uz centieniem aprakstīt Latvijas demokrātiju, valsts sekmīgo pievienošanos Ziemeļatlantijas aliansei un Eiropas Savienībai, kā arī centienus izmantot Latvijas unikālo ģeogrāfisko stāvokli, lai kļūtu par reģionālo tirdzniecības un finanšu centru, „vietu, kur satiekas Austrumi un Rietumi”, parasti nācies dzirdēt – jūs esat blakus Krievijai un tātad atrodaties Krievijas ietekmes zonā.
„Šādas atmiņas uzplaiksnīja šomēnes, kad ES valstu finanšu ministri apstriprināja Latvijas lūgumu nākošā gada janvārī pievienoties eirozonai, liekot skeptiķiem jautāt – kādēļ lai šobrīd kāds vēlētos pievienoties eiro? Dēļ krīžu sērijas, kuru kulminācija bija Kipras krahs, eiro bieži tiek raksturots kā „problēmās nokļuvis valūtas klubs” vai pat „milzu neveiksme”. Kādēļ Latvija vēlas kļūt par daļu no tā?”
„Oficiālie skaidrojumi fokusējas uz ekonomiskajiem ieguvumiem no eiro ieviešanas, ieskaitot tirdzniecības partneru skaita pieaugumu. Kopīga valūta vienkāršos iespējas pilsoņiem un precēm šķērsot robežas, likvidēs valūtas maiņas izmaksas, palielinās monetāro stabilitāti. Šie ieguvumi palielinās ārvalstu investoru interesi un atvieglos Latvijas eksporta un izaugsmes iespējas. Ātrs jauno iespēju novērtējums nāca no Fitch Ratings Inc., kura palielināja Latvijas ilgtermiņa kredītreitingu uzreiz pēc ES lēmumu,” raksta A. Ronis.
„Tomēr neoficiālā atbilde ir meklējama manā pagātnes pieredzē Amerikā – mēs vienkārši esam noguruši no tā, par ko mūs uzskata kopīgas robežas ar Krieviju dēļ vai no mūsu tā dēvētā bijušās padomju republikas statusa,” teikts rakstā.
„Latvijas vēsture Eiropā sākas vēl ilgi pirms mūs savās rindās iekļāva krievu lācis. Mums ir jāturpina darboties kā dabiskiem vārtiem pie 350 miljoniem patērētāju Neatkarīgo Valstu Sadraudzībā (oriģinālā - Commonwealth of Independent States). Tagad mūsu dalība eirozonā, tāpat kā dalība ES un NATO, kā arī lūgums uzņemt Latviju Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā, ļaus mums atgūt Latvijai pienākošos daļas no Eiropas kodola lomu,” norādīts publikācijā.
„Nācijai, kuras valūta – lats – ir 1990. gadā iegūtās neatkarības simbols, tā nomaiņa uz eiro ir grūti saprotama, it īpaši vecākajai paaudzei, kura vēl atceras rubļa piespiedu ieviešanu pirms vairāk nekā pusgadsimta. Tomēr, atšķirībā no valstīm, kuras uzskata eiro ieviešanu par kontroles zaudēšanu pār savu monetāro politiku – ko Lielbritanijas ārlietu ministrs Viljams Heigs nodēvēja par „ieslodzīšanu degošā mājā no kuras nav izejas”, Latvija jau ir šķērsojusi tiltu, pirms astoņiem gadiem piesaistot latu eiro,” uzskata A. Ronis.
„Ja atmet sentimentus, tad eiro palīdzēs mums paglābties no ēnas, kura neskar tādas valstis, kā Lielbritānija. Tas, ko neredz rietumi ir, ka ikreiz, kad Krievija ir iesaistīta kādā globālā incidentā – vai tas būtu traģiskais terora akts Bostonas maratonā vai Edvarda Snoudena lidojums uz Krieviju, tiek nodarīts netiešs kaitējums arī valstīm, kas savulaik bija bijušās PSRS daļa, apgrūtinot iespējas redzēt tās no objektīva skatu punkta,” teikts rakstā.
Kā piemērs minētas Kipras un Latvijas bankas. „Viens no faktoriem, kas noveda pie Kipras finanšu sistēmas sabrukuma, bija liels daudzums diskutablu Krievijas depozītu, daži no kuriem saistīti ar kriminālām aktivitātēm. Tā kā Latvijas privātajās bankās vairāk ir tā dēvēto „nerezidentu noguldījumu” (trīs ceturtdaļas no kuriem nāk no bijušās PSRS), regulatori baidās, ka bez mājvietas palikusī Krievijas nauda sāks plūst uz Latviju. Moody’s Investors Service Inc. Maijā paaugstināja trauksmes līmeni, ziņojot, ka nerezidentu noguldījumu apjoms Latvijā laikā no 2010. līdz 2012. gadam pieaudzis par 32%,” norādīts publikācijā.
„Tā ir taisnība, taču šo noguldījumu apjoms kritās par 32% globālās finanšu krīzes laikā, Līdzko Latvija atguva finansiālo stabilitāti, tā nerezidentu noguldījumu apjoms agriezās savā vēsturiskajā līmeni. Jāņem arī vērā, ka pēdējās divās desmitgadēs aptuveni puse noguldījumu Latvijas bankās nāk no bijušās PSRS. 2013. gada pirmaja ceturksnī, kad Kipru pameta 6,4 miljardi eiro, Latvijas nerezidentu depozīti pieauga tikai par 400 miljoniem eiro,” apgalvo bijušais Latvijas vēstnieks ASV.
Publikācijas noslēgumā A. Ronis uzsver, ka „mēs saprotam augstos standartus, kādi tiek izvirzīti institūcijām, kuras atrodas Krievijas orbītā”, vienlaikus norādot, ka tas arī ir iemesls, kādēļ Latvijas bankās pastāv ļoti augsti standarti cīņai pret naudas atmazgāšanu, kas novērtēti arī starptautiskā līmenī. „Kopumē eiro ieviešana Latvijai, šobrīd Eiropas straujāk augošajai ekonomikai, dos vēl vienu iespēju pierādīt, ka tā ir droša vieta Rietumu investīcijā, un ka nācija ir lepna piedalīties Eiropas nākotnes celtniecībā.”
Andrejs Bubinduss