Augstskolu likums nosaka, ka valsts dibinātajās augstskolās ik gadu finansējums pieaug ne mazāk kā par 0,25% no iekšzemes kopprodukta, savukārt Zinātnes likums paredz, ka zinātniskajai darbībai valsts ik gadu palielina finansējumu par 0,15%. Pēdējos gados, ņemot vērā taupības režīmu, šis finansēšanas princips nav ievērots. RTU rektora vadītā LUA aicina jauno valdību pildīt minētajos likumos noteikto ikgadējo finansējuma pieaugumu, jo "ir tikai godīgi prasīt, lai likumos paredzētais atainotos arī realitātē un augstskolas varētu rēķināties ar finansējuma apjomu nākotnē," saka Ribickis.
Prioritārs ir arī jautājums par zinātnes koncentrāciju universitātēs, jo universitātes ir tā vieta, kur krāt zinātnisko potenciālu un audzināt jaunos zinātniekus. Šādā veidā universitātes efektīvāk varētu piesaistīt Eiropas Savienības (ES) finansējumu zinātniskajiem pētījumiem, kas veicinātu zinātnes attīstību valstī.
Universitātēm svarīgs jautājums ir arī infrastruktūras attīstība, tāpēc Ribickis LUA vārdā aicina valdību piešķirt lielāku ES struktūrfondu finansējumu universitāšu studiju infrastruktūras attīstībai. Patlaban konkrēta summa vēl nav zināma, bet indikācijas liecina, ka jaunajā struktūrfondu plānošanas periodā augstākās izglītības infrastruktūrai kopumā ir iecerēts finansējumu atvēlēt aptuveni tādā apjomā, kādu iepriekšējā periodā piesaistīja viena augstskola, konkrēti — RTU. Ja finansējuma sadalījuma procents nemainīsies, var prognozēt, ka augstskolām trūks līdzekļu, lai pilnveidotu un attīstītu savu studiju vidi.
Jaunajai valdībai vajadzētu nodrošināt līdzfinansējumu no valsts budžeta universitāšu ES fondu finansēto infrastruktūras attīstības un zinātnisko projektu īstenošanai. Patlaban augstskolām jāsedz līdz pat 25% no projekta finansējuma, ieguldot savus nopelnītos līdzekļus, jo valsts dotāciju studiju vietām nedrīkst tērēt projektos. Tikmēr, piemēram, Lietuvā valsts pilnībā nodrošina struktūrfondu līdzfinansējumu, norāda RTU rektors.
Ieva
Tikai nevajag!