Jūs uzskatāt, ka tas ir netaisnīgi?
Es nezinu nevienu citu Eiropas valsti, kurā par luksusa automašīnas definīciju kalpotu auto cena. Vēl jo vairāk- 30 000 latu. Varbūt Āfrikā par ko tādu varētu domāt, bet ne jau Eiropas valstī. Par automašīnas nodokļu jautājumu vai luksusa nodokļu jautājumu ietekmējošu faktoru varētu būt CO2 izmešu daudzums. Tik, cik tā mašīna vidi padara tīrāku vai netīrāku. Labi, dažās Skandināvijas valstīs ir luksusa auto nodokļu sistēma, kas ir saistīta ar cenu, bet tie ir vienreizēji, un tos maksā, reģistrējot auto. Nekādā ziņā kā pie mums, kad tu vispār priekšnodoklī nevarēsi atskaitīt neko no PVN un arī citus izdevumus nevarēsi likt uz auto, kas ir dārgāka par 24 tūkstošiem 500 latiem. Es to redzu kā tiešu vēršanos pret uzņēmējiem. Kāpēc vien kārtīgs latviešu arhitekts, biznesmenis nevarētu braukt ar E klases videi draudzīgu, aprīkotu auto? Kāpēc? Ko mēs esam ieguvuši– to, ka auto tiek pirkti un reģistrēti Igaunijā, nodokļi maksāti tur? Vai valsts no tā ir ieguvēji, šaubos.
Par politiku. Ko jūs domājiet par politisko situāciju? Labvēlīga uzņēmējdarbībai?
Ja par politisko situāciju kā demokrātisku valsti, situācija ir labvēlīga. Ja runājam par to, kā valsts koordinē un veido nodokļu situāciju vai ekonomisko bāzi uzņēmēju darbam, nedomāju, ka Latvija ir izdevīgākā valsts.
Kas, jūsuprāt, ir galvenie klupšanas akmeņi?
Runājot par auto industriju, šis minētais 30 000 latu likums, kas ir pilnīgs nonsenss.
Domāju, ka IIN un sociālajam nodoklim vajadzētu uz pusi mazākam. Nedomāju, ka nodokļu samazināšana samazinās šos nodokļu ieņēmumus. Ir kaut kāda robeža, kad tas ir izdzīvošanas jautājums mazākiem uzņēmumiem, tajā pašā autoindustrijā. Tu vienkārši nevari izdzīvot, ja maksā visus nodokļus. Valstī ļoti labi varētu paskatīties, cik tu nodokļos nomaksā un cik reāli cilvēki saņem.
Šobrīd jūs variet teikt, ka, no jūsu biznesa viedokļa, krīze ir pārvarēta un lēnām ejam uz augšu?
Jā un nē. Viena lieta ir makroekonomiskie rādītāji un arī mūsu rādītāji iet uz augšu. Otrs ir tas, kā mēs redzam valsts attīstību. Ņemot vērā to milzīgo aizbraukušo, darbaspējīgo gudro cilvēku skaitu, kuri ir pametuši Latviju. Es domāju, ka katrs no uzņēmējiem redz darbinieku trūkumu jebkurā no līmeņiem- gan vadībā, gan citur. Tā ir liela problēma. Es pat nezinu, ja man piedāvātu pārstāvēt vēl kādu brendu, es nezinu, vai būtu cilvēki, kuri varētu to kvalitatīvi darīt.
Jūs jūtiet, ka šobrīd Latvijā trūkst darbinieku, neņemot vērā formālo bezdarbu?
Protams, trūkst. Mums ir ap 190 darbinieku un ap 40 vakantu darbavietu.
Un neviens nepiesakās?
Piesakās, bet tas, ko tu sagaidi no kandidāta un tas, ko viņš ir spējīgs dot.
Visu Andreja Panteļējeva interviju ar Benitu Sadausku var izlasīt pirmdienas, 11.marta laikrakstā Diena vai lietojot eavīzi.