Viņš esot lasījis dokumentus par to, kā process Eiropas Komisijā noritējis. Kopumā bijušas trīs pakāpes - vispirms minēta Latvija, tad Igaunija un tad Somija.
Savickis atzina, ka domātu tāpat, ja būtu Eiropas klerks, ņemot vērā Somijas patēriņu. Turklāt, pēc viņa domām, ir ņemts vērā, ka Lietuvā plānota Visaginas atomelektrostacija, bet Latvijā ir Inčukalna pazemes gāzes krātuve.
Uzņēmējs sprieda, ka Latvija ir zaudējusi šo projektu, lai gan nav arī cīnījusies par to. Viņš šajā ziņā pārmetumus veltīja Latvijas Eiroparlamenta deputātiem. Tomēr traģēdija tā, viņaprāt, nav.
Savickis arī atzīmēja, ka Latvija rīkotos gudri, ja attīstītu Dobeles gāzes krātuvi, ko varētu pārveidot par gāzes lauku un iepumpēt 100 miljardus kubikmetru. Viņš atzina, ka paši saviem spēkiem to nevarēsim izdarīt, taču kopā ar Eiropu un Krieviju to varētu īstenot. Kā vēlamu viņš minēja arī pieslēgšanos Krievijas-Vācijas gāzesvadam.
Uzņēmējs norādīja, ka "Krievija sāk mazliet baidīties" un, reaģējot uz izteikumiem par plāniem samazināt gāzes izmantošanu un "atņemt" Inčukalna krātuvi, plānojot būvēt savas krātuves. Ja sāksim apvainot un bļaustīties, teiks, lai dzīvojam paši, minēja Savickis un norādīja uz Latvijas mazo nozīmi Krievijas gāzes piegādes bilancē.
Viņš konferencē arī norādīja, ka gadījumā, ja rastos problēmas ar gāzes piegādi no Krievijas, izmantojot arī pasīvo gāzi Inčukalnā, Latvija varētu "izdzīvot" līdz 4-5 gadiem.
Jau ziņots, ka, Baltijas valstīm nespējot vienoties par labāko valsti reģionālam ES finansētam sašķidrinātās dabasgāzes terminālim, EK piesaistīja konsultantus Booz&Company. Sākotnējā izvērtējumā tie atzina: ja tiktu izveidots gāzes savienojums starp Igauniju un Somiju, termināļa būvēšana Igaunijā būtu izdevīgāka nekā Latvijā vai Lietuvā. Latvija ir sniegusi savus argumentus, un gala ziņojums tiek gaidīts tuvākajā laikā.