Pretēji ierastajai dinamikai šogad janvārī turpinājušas samazināties augļu cenas (-1,8%), kritums bijis arī piena cenās (-1%). Papildus cenas lejup paspiedusi lētākas naftas dēļ par 3,3% lētāka degviela - tiesa, degvielas cenu kritumu lēzenāku padarīja kāpums degvielas akcīzes nodoklī. Vēsturiskie naftas cenu kritumi janvārī atspoguļojas arī gāzes tarifu samazinājumā (-2,5%). Lētāka kļuva arī elektroenerģija (-1,8%).Gada griezumā patēriņa cenas janvārī samazinājās par 0,3%. Pakalpojumi bija par 2% dārgāki, - to sadārdzināšanos joprojām pakāpeniski stutē spējā algu izaugsme un darba tirgus silšana. Savukārt preču cenas bijušas par 1,2% mazākas. Kopumā patēriņa cenu gada izaugsmi zem nulles lielā mērā pieturējusi importēta deflācija – jeb lētāka nafta, kas veicinājusi cenu samazinājumu degvielai (-6,6%), siltumenerģijai (-11,8%) un gāzei (-10,9%). Kā parasti gada sākumā Centrālā statistikas pārvalde pārskatīja arī mājsaimniecību patēriņa groza īpatsvarus preču un pakalpojumu grupām. Var redzēt, ka degvielas un siltumenerģijas īpatsvars kopējā patēriņā ir nedaudz mazinājies (attiecīgi no 5,9% pērn līdz 5,5% šogad degvielai un no 4,2% pērn līdz 3,9% šogad siltumenerģijai) – līdz ar lētāku degvielu un siltumu daļa iedzīvotāju varēja atļauties lielākus tēriņus citur, daļu no ieguvumiem iespējams arī uzkrāt (mājsaimniecību kopējie noguldījumi bankās pērn kopumā auga par samērā spējiem 6,3%). Savukārt pērn kopumā pieaudzis pakalpojumu tēriņu īpatsvars (līdz 28,3% šobrīd, salīdzinot ar 27,6% pērn un 27,3% vidēji pēdējos piecos gados). Prognozējam, ka pēc ilgā un dziļā krituma naftas cenas šogad pakāpeniski sāks atgūties, taču gadā vidēji eiro izteiksmē vēl aizvien būs par aptuveni ceturtdaļu zemākas nekā pērn. Naftas cenu kritumi Latvijā savukārt atspoguļosies arī šogad kopumā vidēji lētākā nekā pirms gada degvielā, siltumenerģijā un gāzē. Cenas uz augšu turpretī stutēs dažādi iekšēji faktori. To skaitā nodokļu izmaiņas (augstāks akcīzes nodoklis degvielai no šī gada sākuma, augstāka akcīze alkoholam no 1.marta, PVN ieviešana apsaimniekošanas pakalpojumiem no 1. jūlija) – tas kopējai cenu izaugsmei šogad pievienos aptuveni 0.5 procentpunktus. Noturīgi spējā algu izaugsme turpinās pakāpeniski balstīt cenu kāpumu dažādiem pakalpojumiem, kas kopumā augs līdzīgā vai pat nedaudz ātrākā tempā nekā pērn, ap 2,5-3%. Savukārt kopējā patēriņa cenu inflācija šogad joprojām būs zema, Swedbank prognoze ir 0,8% gadā vidēji.
Semjonovs: Lētāka nafta janvārī veicina patēriņa cenu kritumu
Janvārī patēriņa cenas samazinājās par 0,6%, kas ir negaidīti liela mēneša deflācija. Mēneša cenu dinamikā gan bija vērojama ierastā sezonalitāte – apģērbi un apavi bija lētāki par 6,4% (kas ir līdzvērtīgs samazinājums pēdējo gadu vidējam cenu kritumam janvāra izpārdošanu laikā), taču mazāks nekā gaidīts bija sezonālais pieaugums pārtikas cenās, tās kopumā pieauga vien par 0,3%.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.