Vienlaikus SIFFA un LPMA rosina Veselības ministrijas vadību ne tikai runāt par nepieciešamību palielināt veselības aprūpes pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, bet arī apliecināt savu patieso ieinteresētību tajā, uzklausot un ņemot vērā pacientu, nozares profesionālo un sabiedrisko organizāciju viedokli.
SIFFA un LPMA aicina valdību un politiķus izpildīt Valdības rīcības plānā Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai fiksēto apņemšanos, ka "veselības aprūpes valsts budžets gadā tiek palielināts vismaz par 0,25 % no IKP, sasniedzot rādītāju - veselības aprūpes valsts budžets 4,5 % no IKP 2014.gadā". Diemžēl, pretēji solītajam, veselības aprūpes budžets attiecībā pret IKP nepārtraukti samazinās (2013.gadā - 3,15% no IKP), norādīja SIFFA un LPMA. Ņemot vērā to, ka saskaņā ar likumu Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013., 2014. un 2015.gadam ne 2014.gadā, ne 2015.gadā, salīdzinot ar 2013.gadu, nav plānots palielināt finansējumu veselības aprūpei, jau tagad droši var prognozēt, ka veselības aprūpes finansējums attiecībā pret IKP turpinās samazināties.
SIFFA un LPMA norādīja, ka starptautiskos pētījumos ir pierādīts, ka pastāv tieša korelācija starp medikamentu patēriņu un vidējo dzīves ilgumu. Tajā pašā laikā Latvijā ir trešais mazākais zāļu patēriņš starp Eiropas Savienības valstīm. Turklāt Latvijā ir otrie zemākie valsts izdevumi par zāļu kompensāciju - valsts apmaksā (kompensē) tikai aptuveni trešo daļu no iedzīvotāju izdevumiem par zālēm. Rezultātā - iegūtas invaliditātes dēļ valsts zaudē darbaspējīgus cilvēkus (personu skaits ar pirmreizējo invaliditāti 5 gadu laikā palielinājies par 46%), nepātraukti palielinās valsts izdevumi par slimību pabalstiem un pensijām, pabalstiem un atlīdzībām saistībā ar invaliditāti (5 gadu laikā palielinājušies par 68%, sasniedzot 204 miljonus latu), uzsvēra SIFFA un LPMA.
Pēdējo gadu laikā veiktās reformas zāļu kompensācijas sistēmā ir to padarījušas nedraudzīgu visām tajā iesaistītajām pusēm, it īpaši hroniski slimiem pacientiem, kuriem valsts ir garantējusi valsts kompensētās zāles. 2009.gadā veiktā kompensācijas procentu samazināšana palielināja pacientu līdzmaksājumus par zālēm. Savukārt Veselības ministrijas izstrādātā un 2012.gadā ieviestā vienīgā lētākā/references medikamenta izrakstīšanas un izsniegšanas kārtība daļai pacientu palielināja līdzmaksājumu par zālēm, kā arī daļa pacientu tagad ir spiesti zāles pirkt par savu naudu, ja lētākās/references zāles nav pieejamas (dārgākas zāles ārsts nav tiesīgs izrakstīt). Tādejādi pacienta izvēle ir ievērojami ierobežota, kas ir būtisks sistēmas trūkums, jo neļauj pacientam aptiekā vienmēr saņemt nepieciešamās zāles ar valsts garantēto kompensāciju, norādīja SIFFA un LPMA.
SIFFA un LPMA piekrīt, ka ir jāveicina lētāko zāļu izsniegšana, kas ļauj ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, lai tos novirzītu jaunu inovatīvu zāļu iekļaušanai kompensācijas sistēmā un uzlabotu pacientu ārstēšanu. Nepietiekamā valsts finansējuma dēļ tas diemžēl nenotiek. Tāpēc konferences dalībnieki pamatoti pauda viedokli, ka izmaksu samazināšana nedrīkst būt pašmērķis, bet ka valsts īstenotajai rīcībai ir jābūt vērstai uz rezultātu un ar skaidri definētām prioritātēm, to skaitā īstenojot kompensācijas procentu atjaunošanu iepriekšējā līmenī, kā arī jaunu diagnožu un zāļu iekļaušanu kompensācijas sistēmā.
Ņemot vērā iepriekš minēto, SIFFA un LPMA aicina valdību un it īpaši Veselības ministriju un Finanšu ministriju jau šogad būtiski palielināt izdevumus zāļu kompensācijai, lai hroniski slimajiem pacientiem uzlabotu zāļu pieejamību, atjaunojot 2009.gadā samazinātos kompensācijas procentus, un kompensējamo zāļu sistēmā iekļautu jaunas diagnozes un medikamentus; pacientiem, kas jau saņem kompensējamās zāles, tās tiks nodrošinātas vismaz 2008.gada līmenī, radot paļāvību, ka uzsāktā ārstēšana netiks pārtraukta; tiks nodrošināta iespēja saņemt kompensējamās zāles pacientiem, kuriem slimība diagnosticēta no jauna, nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pacientiem ar vienādu diagnozi; tiks nodrošināta iespēja kompensācijas sistēmā iekļaut jaunas diagnozes un zāles, paplašinot to iedzīvotāju loku, kam ir iespējas saņemt valsts palīdzību zāļu iegādei; uzlabosies sabiedrības veselības rādītāji, tiks racionāli izlietoti veselības aprūpes budžeta līdzekļi un pilnvērtīgāk izmantotas primārās veselības aprūpes iespējas.
SIFFA un LPMA uzskata, ka izdevumus zāļu kompensācijai nedrīkst skatīt atrauti no pārējiem valsts izdevumiem, tajā skaitā arī veselības aprūpes sistēmas ietvaros. Viņuprāt, iesaistot nozares ekspertus, to skaitā SIFFA un LPMA, iespējami ātri jāizvērtē spēkā esošo zāļu kompensācijas sistēmu (zāļu pieejamība pacientiem, pacientu efektīva ārstēšana, sistēmas ilgtspējība u.c.) un jāveic grozījumi zāļu kompensāciju regulējošajos normatīvajos aktos (piemēram, atteikties no obligātās prasības izsniegt lētākās zāles, to aizstājot ar obligātu prasību piedāvāt), lai pacienti, kuriem pienākas kompensējamās zāles, tās arī saņemtu.