Lai arī atsevišķi politiskie spēki saskatīja šajā likumdošanas iniciatīvā iespēju vairot savu politisko kapitālu, esmu pārliecināta, ka likumdevējam, pirmkārt ir jādomā par regulējuma kvalitāti un tā sekām, un ne tik daudz par saviem politiskajiem ieguvumiem.
Valsts policija ir tas drošības dienests, kuram būs jākontrolē likuma izpilde tad, kad minētie likuma grozījumi stāsies spēkā. Iedzīvotāji būs tie, kam būs jāzin šī normatīvā bāze un tā jāievēro, savukārt Latvijas tiesas būs tās, kuras izskatīs sūdzības tajos gadījumos, kad iedzīvotāji nepiekritīs policijas darbībām, piemērojot šī likuma normas.
Tāpēc likumprojekta virzīšana steidzamības kārtībā 9.maija pasākumu dēļ, bez vispusīgas juridisko ekspertu analīzes kā tas parasti notiek, ja likumdevējs to vērtē trīs lasījumos, nekādā gadījumā nav pieļaujama.
Likumprojektā ir paredzēts noteikt aizliegumus publiska pasākuma apmeklētājiem un dalībniekiem, tai skaitā aizliegumu izmantot bijušās PSRS, Latvijas PSR un nacistiskās Vācijas karogus, ģerboņus, himnas un simboliku (arī stilizētā veidā).
Esošā tiesu prakse
Lai arī līdzīga rakstura aizlieguma normas jau ir ietvertas spēkā esošā likuma Par sapulcēm, gājieniem un piketiem 11.panta 1.daļā, problēmas rada tieši likumprojekta 14.(11) panta 4.apakšpunkts, kas paredz aizliegumu izmantot bijušās PSRS, Latvijas PSR un nacistiskās Vācijas karogus, ģerboņus, himnas un simboliku (arī stilizētā veidā). Latvijas tiesu praksē nav labi iedibinātas prakses, uz kuras varētu balstīties šīs normas interpretācija, tiesībaizsardzības iestādēm piemērojot šo normu ikdienā, lai skaidri izprastu ko konkrēti likumdevējs ir domājis ar vārdu „simbolika”.
Spēkā esošo aizliegumu faktiski varēja apiet rīkojot pasākumus, izmantojot Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumu. Līdz ar to prakse neveidojās, jo nebija precedentu. Kāpēc nebija? Pārsvarā visos gadījumos saskaņā ar tiesu lēmumiem, administratīvās lietvedības par personas saukšanu pie administratīvās atbildības par pārkāpumu saistībā ar aizliegumu izmantot bijušās PSRS, Latvijas PSR un nacistiskās Vācijas karogus, ģerboņus, himnas un simboliku (arī stilizētā veidā) tika izbeigtas, jo tiesas savos lēmumos ne sirpi un āmuru stilizētā veidā, ne „svastiku” vai „sauvastiku” neatzīst par aizliegto simboliku (stilizētā veidā) likuma Par sapulcēm, gājieniem un piketiem 11.p.1.daļas 5.punkta izpratnē (15.05.2007.lēmums lietā nr.P131037407, 15.03.2005. lieta nr.1-27013505/5).
Likumdevēja uzdevums – skaidras un saprotamas normas
Ņemot vērā norādīto, likumdevējam ir jāpanāk, ka paredzētais aizliegums publiskā pasākuma apmeklētājiem un dalībniekiem tiek noteikts skaidri un saprotami. Taču, izvērtējot piedāvāto likumprojekta redakciju, var secināt, ka likumprojektā ietvertais termins „simbolika”, kā arī ietvertā pazīme „arī stilizētā veidā” nav pietiekami skaidra un var tikt dažādi un pārāk plaši interpretēta.
Svešvārdu vārdnīcā (Apgāds Jumava, 1999) termins „simbolika” tiek skaidrots kā simbolu kopums, sistēma. Savukārt termins „simbols” tiek skaidrots kā zīmes paveids – vizuāls vai akustisks veidojums (burts, cipars, runāts vai rakstīts vārds, zvana skaņa utt.), kas izteic kādu lietu parādību; tēls (māksliniecisks u.c.), kas izteic kādu ideju. Latviešu valodas vārdnīcā (Avots, 1998) vārds „simbols” tiek skaidrots kā zīme, apzīmējums kādam noteiktam jēdzienam, idejai; māksliniecisks tēls, ar kuru izteikta kāda ideja. Savukārt, vārds „tēls” tiek skaidrots kā skulptūra, statuja; iztēlē radīts priekšstats; vispārinātas īstenības parādības māksliniecisks attēlojums konkrētā būtnē, priekšmetā.
Jāvienojas par terminoloģiju
Jau iepriekš 7. un 8.Saeimā izskatot likumprojektu „Grozījumi likumā „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””, tika pausti dažādi ļoti pretrunīgi viedokļi par termina „PSRS, Latvijas PSR un nacistiskās Vācijas simbolika (arī stilizētā veidā)” izpratni. Tā piemēram 2003.gada Saeimas stenogrammas liecina, ka jau tad deputāti sprieda par iespējamo bijušās PSRS himnas ar vai bez melodijas interpretāciju, dažādu nozīmīšu lietošanu vai piecstaru zvaigznes kā PSRS simbola uztveršanu vai neuztveršanu.
Lai arī termins „simbolika” 2003.gadā pēc plašām diskusijām tika ietverts likumā, tas tika izsludināts vispārējā kārtībā. 2003.gada 10.aprilī Saeimā pieņemtais likums, kas grozīja iepriekšējo likuma redakciju to papildinot ar 11.panta 4.daļu, stājās spēkā parastajā kārtībā 14 dienu laikā no tā izsludināšanas, jau pēc saspringtajiem 9.maija notikumiem.
Kaimiņu pieredze
Ilustrācijai vēlos kā piemēru minēt Lietuvas Republikas likumu „Par pulcēšanos” (02.12.1993. jaunākie grozījumi 17.06.2008., kur likuma 8.panta 5.apakšpunkts nosaka ka pulcēšanos aizliedz, ja to dalībnieki:
5) demonstrē nacistiskās Vācijas, PSRS vai Lietuvas PSR karogu vai ģerboni; karogu, ģerboni vai formastērpu, daļa no kura ir nacistiskās Vācijas, PSRS un Lietuvas PSR karogs vai ģerbonis; Vācijas Nacionālās Sociālistiskās partijas vai PSRS Komunistiskās partijas vadītāju, kuri ir atbildīgi par represijām pret Lietuvas iedzīvotājiem attēlus; nacistu vai komunistu organizāciju simbolus vai formastērpus; karogus vai nozīmes/emblēmas, kas veidoti uz nacistiskās Vācijas, PSRS vai Lietuvas PSR karoga vai ģerboņa pamata; nacistu svastikas, nacistu SS, padomju sirpja un āmura, padomju piecstaru zvaigznes simbolus; atskaņot nacistiskās Vācijas, PSRS vai Lietuvas PSR himnu (neoficiāls tulkojums).
Gribētu gan atzīmēt, ka minētais aizliegums Lietuvā ir viens no visplašāk reglamentētajiem ierobežojumiem bijušo Padomju Savienības valstu vidū un labi labi parāda, ko nozīmē skaidrs noteiktā ierobežojuma saturs, kā arī ar ierobežojumu sasniedzamais mērķis.
Kā liecina informācija presē, šis definējums izraisīja plašu rezonansi Lietuvas sabiedrībā, ar tam sekojošu reakciju.
"Latvijas Republikā šādu, arī vieglāku normu paredzēšana, prognozējams, ka 8.-9.maija publiskajos pasākumos izsauktu vēl lielāku ažiotāžu, jo īpaši, kontekstā ar šā gada 16.marta Latviešu leģionāru piemiņas pasākuma gaitā radušos konfrontāciju. Savukārt Valsts policijas amatpersonas, godprātīgi pildot dienesta pienākumus, viennozīmīgi tiktu starptautiskā mērogā padarītas par policejiskas valsts simboliem," tā piedāvātos likuma grozījumus vēstulē Iekšlietu ministram vērtē Valsts policija.
Eiropas cilvēktiesību tiesas prakse
Vēlos arī pieminēt, ka Ungārijā krimināli sodāma ir totalitāro simbolu izmantošana, tādu kā svastika, SS-ģerboņi, sirpja un āmura vai sarkanās zvaigznes izplatīšana vai izmantošana publiski. Ungārijas Krimināllikumā ir ietverta atruna ,ka izglītojošu, zinātnisku, mākslas vai vēsturisku un mūsdienu notikumu atspoguļošanas nolūkos šīs simbolikas izmantošana nav uzskatāma par krimināli sodāmu darbību. Neskatoties uz šādu ļoti skaidri definētu regulējumu, Eiropas cilvēktiesību tiesa (ECT) jau vairākkārtīgi ir lēmusi (piemēram lietā Vajnai v.Hungary 08/07/2008 un Lieta Fratanolò v.Hungary 03/11/2011) ka šāds Ungārijas krimināli sodāms aizliegums nav samērīgs ar Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.panta 2.daļas nostiprinātām izteiksmes brīvības ierobežošanas prasībām, un ir noteikusi par pienākumu Ungārijai maksāt soda naudu pieteicējam.
as nozīmē, ka šāda normas esamība Ungārijas likumdošanā gan ir, taču apgrūtina tās faktisko piemērošanas iespējamību, jo Eiropas cilvēktiesību tiesas ieskatā „sarkanās zvaigznes nēsāšana pati par sevi neidentificējas ar totalitārisma idejām, it īpaši, ja to nēsā likumīgi organizētā, miermīlīgā demonstrācijā kreisā politiskā spārna reģistrēta politiskās partijas viceprezidents, kuram nav mērķu piedalīties Ungārijas politiskajā dzīvē ar skaidru nevērību pret likumību( ECT lietā Vajnai v.Hungary 08/07/2008 punkts 53.)
Arī Ministru kabineta pārstāves starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Iekšlietu ministrijai 2013.gada 17.aprīlī sniegtajā viedoklī par likumprojektā paredzētā aizlieguma izmantot bijušās PSRS, Latvijas PSR un nacistiskās Vācijas karogus, ģerboņus, himnas un simboliku (arī stilizētā veidā) atbilstību Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrai, tiek norādīts, ka likumprojektā piedāvātā norma ir pārāk neskaidra un pārāk tālejoša, lai to atzītu par atbilstošu Konvencijas 10.panta prasībām. Pārstāve arī aicina izvērtēt vai likumprojekta pieņemšana steidzamības kārtībā ļaus tiesībsargājošajām iestādēm nodrošināt tās darbinieku pienācīgu sagatavotību likuma piemērošanai un vienotu izpratni par normatīvā regulējuma saturu.
Par vēršanos pret Latvijas valsti jau ir paredzēta kriminālatbildība
Vienlaikus vēlos norādīt, ka likumprojektā Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā 14.(11) panta 1.apakšpunktā paredzētais aizliegums vērsties pret Latvijas Republikas neatkarību, teritoriālo nedalāmību, izteikt priekšlikumus par Latvijas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu, aicināt nepildīt likumus ir pašsaprotams. Par šādu darbību izdarīšanu jau ir paredzēta atbildība Krimināllikuma Sevišķās daļas IX un X nodaļas atsevišķos pantos, tādēļ neuzskatu, ka likumprojektā būtu jāsaglabā nepieciešamība pārrakstīt minētā tiesību akta normas.
Uzskatu, ka ir nepieciešama pilnvērtīga diskusija ekspertu un arī sabiedrības vidū par likumprojektā ietvertās normas saturu un mērķi, nolūkā precīzi definēt PSRS, LPSR un nacistiskās Vācijas simbolus, kas papildus karogam, ģerbonim un himnai nebūtu izmantojami publiskos pasākumos.
Nevajag traucēt policijas darbam
Ņemot vērā to, ka Valsts policija jau uzsākusi aktīvu darbu, gatavojoties sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai šī gada 8. un 9.maija publiskajos pasākumos, likumprojekta spēkā stāšanās steidzamības kārtībā noteikti neveicinās un pat apgrūtinās policijas darbinieku pienācīgu sagatavošanu likuma normu piemērošanai un vienotai izpratnei par normu saturu.
Patiesi sarūgtina, ka likumprojekta steidzamā virzīšana bez detalizētas diskusijas par ietverto normas saturu un mērķi jau ir radījusi nevajadzīgu spriedzi sabiedrībā, mazinot iespēju sasniegt likumprojektā pausto ideju par sabiedrības saliedēšanu.