Siliņa: Valsts neveic pietiekamus pasākumus savu bērnu faktiskās dzīvesvietas apzināšanā

ierēdņiem jāapzog nodokļu maksātāji nevis jastrādā

A kāpēc tad nav reģistrēti kā aizbraukuši? Varbūt tie ir čigānēni, kas skolā arī neplāno iet

Nu visdrīzàk viņi tomēr aizbraukuši no Latvijas ar vecākiem!

Tad jau bērnus var žmiegt nost, pārbraukt uz citu pašvaldību un neviens gailis pakaļ nedziedās

Kā kaut kas tāds var būt mazajā Latvijā, ka nezin kur ir 3000 bērnu! Cik zinu, kā bezvēsts pazudušie izsludināti tikai kādi 20, tad kāpēc šiem nav tāds statuss? Vai tāpēc, ka neviens policijā nav uzrakstījis iesniegumu?

Kvebekas provincē (7,5 miljoni iedzīvotāju) juvenālās tiesvedības iestādes no ģimenēm gadā izņēma 30 000 bērnus un ievietoja aprūpes centros, vai nodeva piespiedu adopcijā. Vairums no šiem bērniem, kuri ir šķirti no vecākiem un radiniekiem, bieži tiek pakļauti fiziskai, seksuālai un emocionālai vardarbībai. Slepenība un bezatbildība birokrātu un tiesvedības vidē ir radījuši pārliecību par nesodāmību. 100 000 bērniem un ģimenēm ir izpostītas dzīves. Tiem, kas tam izgājuši cauri, ar cietuma draudiem ir aizliegts atklāt korupciju un ļaunprātības. Bizness ar bērniem Kvebekā ir strauji augoša industrija. Vesels miljards dolāru gadā tiek tērēts birokrātu, tiesnešu, juristu, sociālo darbinieku, psihologu un citu darbinieku apmaksai. Nevienā valstī rietumu pasaulē vecākiem neatņem tik daudz bērnu, kā Kvebekā. Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, Kvebekā atņem 2,5 reizes vairāk bērnu, kā Zviedrijā, 6 reizes vairāk kā Anglijā, un 17 reizes vairāk Spānijā. Protestus par korupciju un ļaunprātībām bērnu aprūpē Kvebekas valdība apklusina. Bez kādām publiskām debatēm valdība palielina DPJ (Departament de la Protection de la Jeunesse) pilnvaras attiecībā uz izrīcībām ar bērniem. Vairāk nekā 12 000 DPJ sociālie darbinieki lemj par 70.000 bērnu likteņiem gadā. Caurmērā DPJ darbinieki ir sievietes, kurām pašām nav bērnu. Vairumam nav attiecīgas kvalifikācijas sociālajā darbā vai bērnu aprūpē. Vidusskolas izglītība ir vienīgais nepieciešamais priekšnoteikums. Jaunie darbinieki pēc sešām apmācību dienām saņem mandātu un pilnvaras atņemt bērnus. Datoru programmatūra ir sastādīta tā, lai sagatavotu standarta ziņojumus tiesām. Ir izveidots plašs informētāju tīkls šis mašīnas barošanai. Tas jau ir ziņojis dažādām represīvām iestādēm par vairāk nekā 70 000 bērniem un viņu vecākiem. Skolas nokavēšana, slimība, nobrāzumi vai skrambas, netīri trauki, neizmazgāta veļa, politnekorektas grāmatas, žurnāli vai attēli tiek uzskatīti par norādēm uz bērnu aprūpes pārkāpumiem. Bērnus var atņemt arī vienkārši bez pierādījumiem, uz aizdomu pamata par emocionālu vai fiziska vardarbību. DPJ birokrāti cieši sadarbojas ar korumpēto tiesu sistēmu, lai uzbruktu šīs sistēmas pretiniekiem un tos apklusinātu, kā arī, lai palielinātu finansējumu no budžeta. Atņemamie bērni tiek izraudzīti no tādiem vecākiem, kas uzskatāmi par neaizsargātiem vai lētticīgiem – tie vismazāk spēj pretoties. Vecāki, kuri ir cietuši nelaimes gadījumos vai slimībās, šķiršanās procesā, tie, kuriem ir margināls dzīvesveids ir vēlami mērķi. (Marathon case details) DPJ darbinieki, policijas pavadīti, ierodas mājās vai skolās, lai aizvestu bērnus. Vecākiem, kuriem pavēsta, ka bērnus paņem tikai uz laiku stāvokļa izvērtēšanai, tos vairs neatdod. Bērnu atņemšanas orderus štancē bez jebkādiem pierādījumiem. Daudzos gadījumos bērni ir atņemti pat bez orderiem, izmantojot viltotus dokumentus un parakstus. Vecāki, kuri pretojas savu bērnu atņemšanai, tiek sodīti par uzbrukšanu varas pārstāvjiem. Tad tas tiesā kalpo kā pierādījums viņu nepiemērotībai būt par vecākiem. Bet vecāki, kuri nepretojas, tiek vērtēti kā tādi, kas ir vienaldzīgi pret bērnu likteni, nemīloši un tātad emocionāli nepiemēroti bērnu audzināšanai. Kad bērni ir nokļuvuši valsts apcietinājumā, bieži vien izolatoros, sākas inkvizīcijas process – vecāku demonizēšana slepenajās (huit Clos) tiesās. Bez vainas pierādījumiem, ar pilnīgas nesodamības pārliecību viņi uzsāk vecāku psiholoģisko spīdzināšanu, to ciešanas un stress tiek izmantoti, lai pamatotu bērnu turpmāku aizturēšanu. Lielākā daļa bērnu nekad vairs netiek atdoti vecākiem. Kad bērni atrodas DPJ apcietinājumā, tiesiskie un finansiālie resursi tiek izmantoto nolūkā saraut ģimenes saites, atņemot vecāku varu, un paralizējot emocionālas un finansiālās vecāku un bērnu aizsargspējas. Sistēma un taktika apzināti paredz provocēt emocionālās un fiziskās reakcijas gan bērniem, gan vecākiem, ko pēc tam izmanto, lai attaisnotu DPJ iejaukšanos. Finansiālās subsīdijas, no kurām ir atkarīgas vairums Kvebekas ģimeņu, nekavējoties tiek nogrieztas, liekot vecākiem pārcelties uz mazāku un lētāku dzīvesvietu. Vecāki tad tiek attēloti kā nestabili un nespējīgi nodrošināt adekvātu pajumti bērniem. Kad bērns apcietinājumā ir vairāk nekā 30 dienas (gaidot tiesu, utt.), vai arī ir sākusies skola, DPJ apgalvo, ka bērns ir stabilizējies un tāpēc nav jāatdod vecākiem. Bieži pielietota taktika ir liegt vecākiem jebkādus kontaktus ar bērniem mēnešiem vai pat gadiem ilgi. Jebkurš kontakts ar izmisumā esošajiem bērniem tiek uzskatīts kā nepaklausība tiesai vai DPJ un ir izmantojams par pamatu tālākai sodīšanai un bērnu šķiršanai no vecākiem. Tiesu sēdēs, kad pēc mēnešiem ilga laika, kad bijuši liegti kontakti vecākiem ar bērniem, DPJ darbinieki nostājas starp vecākiem un viņu bērniem, aizliedzot tuvoties un pat iespēju sarunāties. Emocionālās reakcijas uz šādām provokācijām tiek pasniegtas kā pierādījumi par vecāku nepiemērotību. Vecākus, kuri ievēro noteikumus, raksturo kā tādus, kam trūkst emociju, un kas negrib rūpēties par saviem bērniem. Ja bērni paklausīgi uzvedas apcietinājuma laikā, DPJ apgalvos, ka viņi šeit ir apmierināti un tos patur apcietinājumā. Ja bērni emocionālā stresa dēļ pretojas, tiem jāpaliek “ārstēšanā”. Piespiedu kārtā “labot” bērnu emocionālo stāvokli, nozīmējot tiem spēcīgas iedarbības medikamentus, ir standarta prakse. Vecāki un arī arī tie nedaudzie godīgie darbinieki, kuri strādā sistēmā, kas tam pretojas, atklāj korupciju, vai mēģina sūdzēties, tiek iebiedēti, apklusināti, un pakļauti juridiskām un birokrātiskām represijām. Interview Andrée Ruffo (Fr) Corrupt courts controlled by DPJ bureaucrats. Klaji pārkāpjot fundamentālos tiesvedības principus, tiesneši ir ciešā kontaktā ar DPJ ārpus tiesas zāles. Tiesneši, kuri atsakās no DPJ birokrātiem pieņemt pasūtījumus, pakļauti spiedienam un apsūdzībām. (Piem. tiesneses Andree Ruffo atlaišana, sk. augstāk). Tiesu stenogrammas tiek labotas vai dzēstas, lai slēptu korumpētību. Draudot ar cietumu, vecākiem un bērniem ir aizliegts atklāt slepeno tiesas sēžu norisi. Aizbildinoties ar iemeslu aizsargāt bērnus, aizklāto tiesu sistēma (huit Clos) kalpo, lai paslēptu korupciju un DPJ, advokātu un tiesnešu ļaunprātības. Kad bērni atstāj sistēmu, DPJ faili, dokumenti un piezīmes tiek iznīcināti, lai traucētu viņu ļaunprātību izmeklēšanu un bloķētu iespējamās civilprasības.

Vienmēr, ieraugot bērnu, atcerieties, ka to apdraud ne vien atsevišķi psihiski slimi pedofili, bet daudz bīstamāki noziedznieki – Jaunās Pasaules Kārtības ieviesēji - bērnu atņēmēji.

un nepārdotu homoseksuālistu ģimenēm