Šobrīd Latvijā tiek daudz diskutēts par izglītības sistēmas reformām, tādēļ vērts palūkoties uz labās prakses piemēriem ārzemēs. Singapūras nacionālo universitāti žurnāls Times šogad atzinis par 23. labāko universitāti pasaulē. Pavisam Singapūrā ir četras valsts finansētas universitātes.
Cik liela ir konkurence ir starp skolēniem par vietu universitātē?
Tas ir atkarīgs no universitātes un studiju programmas. Piemēram, SNU vispopulārākā programma ir medicīna, kurā ik gadu uzņemam 300 studentus. Un gandrīz visiem 1500 līdz 2000 skolniekiem, kuri ik gadu piesakās uz šo programmu, ir perfekti eksāmenu rezultāti.
Kā izvēlaties, kuri varēs studēt?
Tiek veidots pretendentu «īsais saraksts», kas balstīts uz viņu eksāmenu rezultātiem un pretendentu sarakstītām esejām. Sarakstā iekļuvušie iziet divu līmeņu intervijas, kurās principā tiek vērtēta viņu kaisle pret medicīnu – vai viņi šajā jomā saskata savu aicinājumu, vai arī tikai naudas pelnīšanas veidu? Intervētāji zina tikai pretendenta vārdu, bet ne viņa eksāmenu rezultātus vai biogrāfijas datus, lai izvairītos no aizspriedumu veidošanās.
Esmu dzirdējis, ka Singapūras izglītības sistēma tiek kritizēta par to, ka tajā ir pārāk maz vietas radošumam un pārāk daudz tehniskuma...
Visas Āzijas, ne tikai Singapūras, izglītības sistēmas varētu saukt par eksāmenu meritokrātijām. Eksāmeniem un konkrētām zināšanām šeit ir daudz prominentāka nozīme, nekā izglītības aspektiem, kurus, manuprāt, mēģina izcelt rietumi, starp kuriem ir arī radošums. Bet būsim godīgi – ne visi cilvēki ir radoši. Patiesi radoša ir tikai saujiņa no kopējās cilvēku masas un, ja tu mēģināsi visos cilvēkos uztrenēt radošumu, tas nebūs lietderīgi.
Visu interviju ar Taņu Enčji lasiet rīt laikrakstā Diena!