Laika ziņas
Šodien
Sniega pārslas
Rīgā -2 °C
Sniega pārslas
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Skolotāja: Izglītības standartiem ir jābūt daudz augstākā līmenī

Atklāta vēstule metodisko apvienību vadītājiem, visu līmeņu izglītības iestāžu darbiniekiem par mācību modeļa maiņu

Ikviena patiesība izdzīvo trīs stadijas. Vispirms par to smejas, tad tai vardarbīgi pretojas, un beidzot to pieņem kā vispārzināmu patiesību. (Artūrs Šopenhauers)   

Lai mainītu mācību modeli, ir jāmaina mācību sistēma, jo visi mācību posmi – ģimene (arī tas ir mācību posms), pirmsskolas mācību iestādes, sākumskola, pamatskola, vidusskola, augstskola un mūžizglītība – ir savstarpēji saistīti. Nav jēgas cīnīties par kvalitatīvu augstāko izglītību, ja vidusskolu beidz skolēni ar nekvalitatīvām zināšanām. Tas attiecas arī uz pamatskolu un pārējiem mācību posmiem. Ja kādā no šiem posmiem skolēnam parādās "robi" zināšanās, turpmākajos mācību posmos tie nemazināsies, bet kļūs aizvien dziļāki. 

Man ir grūti spriest par latviešu valodu un literatūru kā mācību priekšmetu, bet matemātikā ar šo parādību sastopos ikdienā, jo skolēni atnāk uz vidusskolu ar vājām zināšanām. Savā pedagoga praksē, vairāk nekā trīsdesmit darba gados, esmu novērojusi, ka skolēnu domāšana atšķiras. Vieni vielu uztver ātri un ir gatavi iet tālāk, bet citi to pašu apgūst lēnāk, bet tas nenozīmē, ka sliktāk, un man nākas izvēlēties mācību tempu tā, lai abas skolēnu grupas spētu sekot līdzi. Lai arī mācību temps ir vidējs, tomēr rodas situācija, ka lēnajam domātajam tas ir par ātru, bet ātrajam – par lēnu un cieš abas grupas. Lēnajam domātājam rodas "robi" zināšanās, jo ne visa viela tiek izprasta, savukārt ātrais domātājs sāk garlaikoties un saprot, ka bez liekas piepūles var saņemt labu vērtējumu. Tas nozīmē, ka katrai domātāju grupai ir jāmācās atsevišķās telpās, lai katra grupa saņemtu kvalitatīvas zināšanas, bez "robiem", un ātrie varētu iet ātrāk uz priekšu. Pašreizējā mācību sistēma šādas iespējas liedz, jo ir jāgaida lēnie, bet lēnajiem ir jāsteidzas. Plašāk par šo un citām tēmām, kurām pieskaršos, bet neiedziļināšos, esmu stāstījusi iepriekšējās publikācijās.

Bērna pirmā "mācību iestāde" ir ģimene. Pirmsskolas mācību iestādēm būtu pienākums sniegt vispārēju ieskatu visās zinātnēs, skaidrot visvienkāršākos pamatjēdzienus par parādībām dabā, fizikā, ķīmijā, bioloģijā, filozofijā (pasakas, dainas utt.), anatomijā un citās zinātņu jomās, jo tas ieinteresētu bērnu apgūt kādu no šīm zinātnēm. Sākumskolas (1.-6. klase) uzdevums ir iemācīt lasīt, rakstīt, rēķināt. Pamatskola (7.-9. klase) gatavo skolēnu tam, lai viņš turpinātu mācības arodizglītības mācību iestādēs, bet skolēnus, kuri vēlas iegūt augstāko izglītību, gatavo vidusskola. Tiem, kuri nevēlas iegūt augstāko izglītību, pēc 9. klases jārada iespēja apgūt arodu un paralēli arī vidusskolas vielu, lai nezustu iespēja saistībā ar profesiju turpināt mācības augstākajās mācību iestādēs.

Pašreizējā mācību sistēma pieprasa no visiem vienādu atdevi, vienādas sekmes un vērtējumu. Vēl viena liela problēma, ar kuru sastopos ne tikai es, arī citi skolotāji, ir paaugstinātie vērtējumi vai pazeminātais prasību līmenis. Mums ir jāpaaugstina standarti. Izglītības standartiem ir jābūt augstiem, daudz augstākā līmenī, nekā tie ir tagad. Lai mūsdienu skolēns varētu atrast labu, pieprasītu darbu, ir svarīgi, cik kvalitatīvas zināšanas viņš iegūst jau šodien. Svarīgi, lai padziļinātie mācību priekšmeti izceltos ar dziļumu, jo jādod skolēniem iespēja padziļināti attīstīt savas spējas tajās nozarēs, kuras viņus interesē. Nevienu  nevar piespiest mācīties pret viņa gribu. 

Neko nekomentēšu, vien pievienošu kāda skolēna komentāru, kuru izlasīju zem raksta "Traģēdijas iespaidā" portālā "E-klase" (http://www.e-klase.lv/lv/raksts/zinas/viedokli/tragedijas-iespaida/): "Pilnībā piekrītu skolotājai. VAIRĀK TĀDU CILVĒKU, tikai ar šādiem cilvēkiem Latvija pārstās stagnēt, sāksies izaugsme! Man pašam visu laiku ir riebušās skolotāju negodīgi izliktās atzīmes, jo, kamēr citi cenšas un mācās, dažs labs visu gadu "atsēž", ar 4 ballēm beidz attiecīgo klasi un beigās iegūst izglītības dokumentu, kaut arī vērtējums neatbilst patiesajām zināšanām un prasmēm."

Jūs minējāt pagājušā gadsimta 90. gadus, kad tika dota iespēja izvēlēties mācību priekšmetus. Tas pazuda, jo bija balstīts vecajā mācību modelī, izņemts (nošpikots) no kādas valsts mācību modeļa. Cilvēkiem ienāca prātā, ka pazemināsies mācību kvalitāte. Kādēļ tā pazemināsies? Vai tādēļ, ka lielākā daļa skolēnu izvēlējās humanitāros mācību priekšmetus? Pašreiz mācību kvalitāte ir pazeminājusies līdz kritiskai robežai. Un tas nav normāli, ja 12. klases skolēni nezina, ko vēlas mācīties tālāk, kādu profesiju tie apgūs. Iestāšos tur, kur varēs – ar šādu domu skolēni nevis mācās, bet atsēž trīs gadus.

Veiktie pētījumi un prakse pedagoģijā Amerikā, Krievijā, Nīderlandē, Anglijā, Somijā liecina, ka nevar visus skolēnus vienādi mācīt, t.i., vienā telpā mācīties gan apdāvinātie, gan vidējie skolēni. Latvijas Universitātes Dabaszinātņu un matemātikas izglītības centra (DZMIC) vietā būtu jāveido pētnieciska institūcija, jo DZMIC izstrādātās mācību metodikas neatbilst reālās dzīves prasībām un nesniedz tās zināšanas, kuras pieprasa katra nākamā izglītības pakāpe.

Aicinu mācību priekšmetu metodiskās asociācijas izvērtēt savu darbību, būt radošiem, inovatīviem, apveltītiem ar asu prātu un elastīgu domāšanu, atbalstot jaunās idejas un virzoties uz pārmaiņām izglītībā. Ir sācies cits laikmets, kurš prasa no skolēna ātru, asu domāšanu, spriestspēju. 

Manu viedokli apstiprina arī Dr. ph. sera Kena Robinsona, starptautiski atzīta radošuma, inovāciju un cilvēku spēju veicināšanas eksperta, trīs galvenās atziņas:

* Mēs dzīvojam revolucionāru pārmaiņu laikā.

* Ja gribam izdzīvot un attīstīties, mums ir jāmaina izpratne par savām spējām un maksimāli jāizmanto tās.

* Lai to panāktu, radikāli jāmaina organizāciju un jo īpaši – izglītības sistēmas darbība. 

Pastāvošās izglītības sistēmas netika radītas, lai pārvarētu izaicinājumus, ar kādiem mums tagad nākas saskarties. Tās tika veidotas atbilstoši agrāko gadsimtu prasībām. Ar reformām nebūs gana, šīs sistēmas ir pilnībā jāpārveido. (K. Robinsons)

Iesaku noskatīties fragmentus par Krievijas un Amerikas zinātnieku pētījumiem pedagoģijā.

http://www.youtube.com/watch?v=2Her0UfS3Ds

Aicinu progresīvi domājošus pedagogus apvienoties, sanākt kopā, lai lemtu, kā varam palīdzēt skolēniem dot kvalitatīvas zināšanas. Mans e-pasts: [email protected]

Rakstu par sklotājas A. Reihenovas līmeņu mācīšanas metodi lasiet šiet: Mācīties tā, kā strādā smadzenes.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē