Rīt, 4.maijā, Latvija atzīmē 23.gadadienu kopš 1990.gada 4.maijā toreizējā Augstākā Padome nobalsoja par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Šīs gadadienas priekšvakarā portāls Diena.lv aptaujāja Latvijas inteliģences pārstāvjus, lai uzzinātu, kā viņi izjūt jēdzienu "patriotisms" mūsdienās, 21.gadsimta globalizētajā pasaulē.
Dzejniece Liāna Langa bilda, ka tādām skaitliski un teritoriāli mazām valstīm kāda ir Latvija, patriotisms vēl nekad nav bijis tik aktuāls kā tieši šodien, globalizētajā pasaulē. "Bez patriotisma un nacionālisma mums draud izšķīšana starp citām tautām un valstīm. Tas, ka mums ir sava valsts, tā ir liela vērtība un dārgums. Diemžēl pēdējos 22 gadus mūsu politiķi ir sajaukuši mērķus ar līdzekļiem. Proti: valsts pastāvēšanas mērķis ir savu pilsoņu fiziskā un garīgā labklājība un aizsargātība. Savukārt sociālpolitika un, piemēram, fiskālā disciplīna ir tikai līdzekļi, lai šo mērķi sasniegtu. Bet pēdējos gados līdzekļi ir tikuši pasludināti par mērķiem, aizmirstot, patiesos valsts pastēvēšanas iemeslus.
Politiķiem ir jāsaprot, ka viņu darbs nenorit komforta zonā. Milzīgais kritikas vilnis, kas veļas pār mūsu politiķu galvām, liecina par milzīgu vilšanās sajūtu, ko apliecina arī pusmiljons aizbraucēju. Šos mūsdienu emigrantus vajadzētu nevis zākāt, bet gan izanalizēt tos iemeslus, kas viņiem lika pamest dzimteni. Šiem cilvēkiem Latvija sāp, viņi to vēlas redzēt citādu. Tādu, no kuras nav jābrauc prom. Šī vilšanās sajūta savā valstī ir uzskatāma par nozīmīgu apdraudējumu valsts pastāvēšanai, un par to, diemžēl, ir atbildīgi mūsu politiķi.
Vairums Latvijas cilvēku ir godīgi, mīl savu valsti, vēlas maksāt nodokļus, bet pārāk bieži viņi jūtas iedzīti stūrī – neredz atdevi no samaksātajiem nodokļiem, to slogs daudziem uzņēmējiem ir nepanesams. Tieši tāpēc, ka mēs mīlam savu valsti, mēs tiecamies uz labāku Latviju, uz ideālo Latviju."
Dzejnieks un bijušais politieslodzītais, kurš pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados pabijis lēģeros par "pretvalstisku"darbību, Knuts Skujenieks, lūgts raksturot , ko nozīmē šodien būtu patriotiem, atbildēja, ka vispirms tā ir piederības sajūta. "Es mīlu šo zemi tāpēc, ka tā ir mana. Cik tā ir laba un patīkama, tas jau ir cits jautājums. Varbūt kādā brīdī es esmu uz to dusmīgs, bet vienalga, tā ir mana zeme un mana valsts. Ja mēs nīstam paši savu valsti, kas tad mums vēl paliek bez tās? Kas gan mēs būtu bez savas valsts? Valsts ir dārga un būtiska lieta, tāpat kā gaiss, ko mēs elpojam. Gaisa trūkumu mēs izjūtam tad, kad mums tā trūkst. Tāpat ar valsti.
Es neapskaužu emigrantus, kuriem tur, svešumā, ir labāka materiālā dzīve. Viņiem nav piederības sajūtas un dvēseles miera."
Mākslas vēsturnieks, gleznotājs un Rundāles pils direktors Imants Lancmanis atzina, ka patriotisms ir cieši saistīts ar nacionālismu un nacionālām vērtībām. "Diemžēl pašlaik Rietumu pasaulē zūd tautu patība un identitāte, un izskatās, ka šis process diezgan nežēlīgi iet uz priekšu. Eiropas Savienībā runāt par nacionālismu skaitās sliktais tonis. Tas var draudēt ar savas atšķirības zaudēšanu un izšķīšanu starp citām tautām. Taču es ticu, ka Latvija būs viena no pēdējām valstīm, kur patriotisms izzudīs, jo tas ir mūsos dziļi iekšā. Es gan īpaši neuzticos tiem skaļajiem patriotiem, kas šo iekšējo sajūtu izrāda ļoti ārišķīgi, sitot sev pie krūts. Tas liecina par sliktu gaumi.Par mīlestību uz savu zemi, tāpat kā mīlestību uz savu sievu skaļi nekliedz, bet to apliecina ikdienas darbos."
Okupācijas muzeja vēsturnieks Uldis Neiburgs apliecināja, ka viņš lepojas ar savu valsti un ir tās patriots. "Kopš 1990.gada mēs esam sasnieguši patiešām daudz. Noliegt pašiem savu valsti ir muļķīgi. Sauklis: mēs mīlam šo zemi, bet ienīstam šo valsti, nozīmē, ka mēs noliedzam paši sevi. Šāda domāšana apliecina tikai cilvēku mazspēju."
Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks pauda, ka teikums: mēs mīlam šo zemi, bet ienīstam šo valsti, nozīmē, ka tādā gadījumā mūsu mīlestība ir tikai ģeogrāfiska un ģeoloģiska. "Mums patīk pauguri, lejas un ezeri, skaistā daba. Bet tadā gadījumā nav nozīmes, kādas valsts sastāvā mēs atrodamies, kaut vai Krievijas. Es tā nedomāju, man ir svarīgi, ka mums ir pašiem sava valsts."