Tāpēc, dzirdot no visu šo stāstu galvenā varoņa pārmetumus par Reformu partijas nodarīto kaitējumu tranzīta nozarei, nāk prātā viena Francijas prezidenta teiciens par garām palaisto lielisko iespēju paklusēt.Meli šķērsgriezumā jeb karalis tak' kails.Paši sevi vērtē, paši pasūta mūzikuPirmkārt, par slaveno Financial Times izdotā žurnāla_ fDi Magazine pētījumu, ko Lemberga kungs rītā un vakarā piesauc kā mantru, lai pamatotu objektīvu novērtējumu Ventspils ostas līdzšinējai darbībai. Jautājums, kas rodas uzreiz: kāpēc žurnāls fDi Magazine ir tie labie ārzemnieki – ostu vērtētāji, bet Ārvalstu investoru padome Latvijā vai Amerikas Tirdzniecības palāta, vai Pasaules banka – sliktie? Atbildiet paši. Piedāvāšu vien faktus un secinājumus, kuri radās, iepazīstoties ar minēto pētījumu1.No uzaicinātajām 600 brīvajām ekonomiskajām zonām 120 valstīs, pētījumā piedalījās un informāciju iesniedza tikai 56 zonas. Rezultātā publicētas Top 50 zonas 24 valstīs. Pētījumā piedalījušos valstu loks arī salīdzinoši eksotisks (Bangladeša, Filipīnas, Maroka, Maurīcija, Ēģipte, Serbija utt.), un īsti neapstiprina vērā ņemamu to dalībnieku klātbūtni, ar kuriem Latvijas zonām reāli būtu jākonkurē. No Eiropas Savienības pētījumā pārstavētas tikai 4 valstis: Latvija, Lietuva, Polija un Lielbritānija. Taču interesantākais seko! Uzminiet, kādu 5 ostu starpā Ventspils atzīta kā 2. labākā? Kā TOP piecinieka ostas šajā pētījumā bez Ventspils minētas Maroka, Maurīcija, Bahreina un Omāna. Nav ne Singapūras, ne Roterdamas, ne Hamburgas, ne Šanhajas, nedz arī Hon kongas vai Hjūstonas, kas tiešām ir pasaules vadošās ostas.Pētījumu dalībnieki paši iesniedz informāciju par savu darbību. Tātad var secināt, ka tas ir brīvo zonu "pašnovērtējums", kur zonas tiek aicinātas atbildēt uz jautājumiem par sevi, un pēc tam atbildes skata 5 žūrijas locekļi. Respektīvi, tāds kā pasākums, kurā paši gādā sev godalgas. Domāju, ka laba ideja, no kuras iedvesmoties arī Ventspils Brīvostas regulāri apmaksātajai avīzei Ventas balss_, kas arī varētu Ventspils ostu vērtēt konkurencē ar Kuivižu ostu un Lielupes jahtklubu.Protams, ka iepriecina jebkurš pozitīvs vērtējums par Latvijas tranzīta nozari, taču būsim objektīvi un neizmantosim pašnovērtējumus kā pierādījumu tam, ka, salīdzinājumā ar Bangladešu vai Ēģipti, Ventspils ostā viss ir ideālā kārtībā, un tāpēc nekas nav jāpilnveido. Un jebkuri jautājumi par tās darbību, lēmumiem un atskaitēm ir ienaidnieku provokācijas ar mērķi sagraut valsts ekonomiku. Un kurš vēl bļauj "ķeriet zagli", ja ne pats Lembergs!Kāpēc tik slikti ir Pasaules bankas pētītājiGluži vienkārši tāpēc, ka Pasaules Banka (PB) līdz šim ir jau vērtējusi Latvijas ostu un tranzīta/loģistikas nozares konkurētspēju, un ir to darījusi ļoti izvērsti un objektīvi, vērtējot 155 pasaules valstis vairākus gadus pēc kārtas kopš 2007.gada2. Un šo pētījumu mērķis ir ne jau "glaudīt pa spalvai" vērtējamos dalībniekus, bet gan palīdzēt valstu līderiem, nozares politiku veidotājiem, privātā sektora strādājošajiem uzņēmējiem saprast galvenos izaicinājumus, lai samazinātu jebkādus loģistikas šķēršļus uzņēmējdarbības un tirdzniecības jomās. Un, lūk, mums par lielu nožēlu šo vairāku gadu garumā Latvijas loģistikas nozares konkurētspējas indeks ir nogāzies no 42.vietas uz 76. vietu. Kāda rekacija? Atkal ārvalstu naidnieku apmelojumi, amerikāņu provokācija vai tomēr signāls, kam jāpievērš uzmanība? Un visbeidzot tik ļoti reklamētie dati par kravu apgrozījumi pieaugumu Latvijas ostās. Būsim objektīvi – vai tas ir ostu pārvalžu vai tomēr uzņēmēju nopelns? Vai kravas nāk pateicoties vai tomēr par spīti ostu pārvalžu darbam, un, pateicoties pasaules tirgus pieprasījumam un Latvijas ostu ģeopgrāfiskajam izvietojumam? Ne jau Lembergs, Sormulis vai Loginovs ieved un pārkrauj tās kravas (ja neskaita ziņas par dažiem it kā ar viņiem saistītajiem ostas ofšoriem). To dara uzņēmēji, un daudzi no viņiem saka, ka nav apmierināti ar biznesa vidi, infrastruktūru, lēmumu pieņemšanas procesu ostās u.tml. Kāda rekacija? Negribam dzirdēt, atkal naidnieku provokācija, vai tomēr liekam prātus kopā un domājam, kā to visu pilnveidot, lai komersanti neiet prom uz citām ostām?Objektivitātes labad tomēr arī daži citi fakti: kravas apjomu pieaugums 2012.gadā saistīts ar to, ka pieaudzis no Latvijas ostām nosūtīto ogļu un naftas produktu apjoms, ko izraisījis Krievijā iegūto ogļu pieaugošais pieprasījums Rietumeiropas tirgū, kā arī lielais naftas pieprasījums pasaules tirgos, nevis Sormuļa vai Loginova kungu brīnišķīgais darbs3. Vairāk kā trešā daļa (35,3 %) no nosūtītājām kravām bija naftas produkti, nedaudz mazāk (33,8 %) - ogles. Savukārt konteineru kravu apjoma pieaugums saistīts ar Baltijas un NVS valstu iekšzemes patēriņa satbilizāciju un pieaugumu, īpaši Krievijā, kā arī kopēju kravu “konteinerizācijas” tendenci. Turklāt Krievija mērķtiecīgi īsteno Ustjlugas ostas kravu caurlaides spēju palielināšanas pasākumus, lai mazinātu Krievijas stratēģisko eksporta kravu atkarību no Baltijas valstu tranzīta ceļiem. Ko darīsim? Atkal sagaidīsim, kad “trubas kļūs sausas”? Statistikas pārvalde jau ziņo, ka kravu apgrozījums ostās kļūst lēnāks. Kravu plūsma ostās joprojām vēl ir ļoti nesabalansēta - saņemto kravu apjoms ir 7 reizes mazāks nekā nosūtīto. Ostu pārvaldēm kopā ar ostu komersantiem jau šodien jādomā par kravu dažādošanu, lai nodrošinātu Krievijas stratēģisko kravu – naftas un ogļu iespējamā krituma kompensāciju. Eksperti saka, ka ilgtermiņā konkurences cīņā izdzīvos tie, kas spēs nodrošināt termiņāļu un dzelzceļa noslodzi abos virzienos. Taču mūsu konkurētspējas indekss kaut kā neaug, bet slīd lejā. Un galvenie spēlētāji – ostas negrib to redzēt un atbildīgi rīkoties. Ir taču citi svarīgāki darbi: jaunas mašīnas, prēmijas, jauni departmenti – "parkings" ekspolitiķiem.. "Lieciet mūs mierā!": mēs dzirdam no ostām, jo "kravas taču pagaidām nāk!". Taču ostas konkurētspēju neveido tikai pārkrauto tonnu kritērijs. Jāvērtē arī ostas teritorijas noslodzi, kā arī ostas termināļu jaudas izmantošanas efektivitātes rādītāji, ostā strādājošo kapitālsabiedrību un īpaši pārvaldes darbinieku skaitu (Rīgā tas, piemēram, ir 347 cilv., salīdzinot ar 32 darbiniekiem Stokholmas ostas pārvaldē), vidējo bruto darba algu mēnesī, kapitālsabiedrību samaksātos nodokļus utt utjpr.Ostu privatizācija? Nē, reformas!Un tagad par visnekaunīgākajiem meliem – par to, ka Reformu partija grib privatizēt ostas. Latvijas valdība bija apņēmusies līdz 2012.gada jūnija beigām padarīt caurskatāmāku un efektīvāku Latvijas ostu pārvaldību, veicot vairākus soļus ostu pārvaldības uzlabošanā, tostarp, samazinot ostu pārvaldes komercdarbību4. Reformu partija jau šā gada sākumā piedāvāja apspriešanai koalīcijas partneriem un Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputātiem to problēmjautājumu loku, kuru risināšanai nepieciešami grozījumi Likumā par ostām, un kuriem tik izmisīgi pretojas Lemberga kgs un viņa sabiedrotie. Kas tad tās ir par reformām? Lūk, īss uzskaitījums:1. Skaidrs un precīzs reglējums, kādos gadījumos ostu pārvalde var nodarboties ar uzņēmējdarbību, jo praksē ostu pārvaldes veic komercdarbību ostās, ko tās pašas apsaimnieko un kuru teritorijā notiekošo komercdarbību pašas uzrauga, arī pieņem lēmumus. Šādos apstākļos, kad ostu teritorijā privāta komercsabiedrība konkurē ar ostu pārvaldi, būtiski tiek apdraudēta vienlīdzīga konkurence, kā rezultātā negatīvi tiek ietekmēta arī investīciju piesaiste Uz šādu apstākļu nepieļaujamību un negatīvajām sekām ir norādījuši gan Konkurences padome, gan Augstākās tiesas Senāts, gan investori.
2. Ostu pārvalžu darbības caurskatāmība un atklātība, nodrošinot, pirmkārt, vipārpieejamu informāciju par ostu valdes sēdēs lemto, otrkārt, privātpersonu, komersantu tiesības tikt uzaicinātam un uzklausītam valdes sēdēs, ja valde plāno pieņemt ar personu saistītu lēmumu.
3. Tiesu kontrole pār ostu pārvalžu lēmumiem, jo šobrīd tikai daļai no ostu pārvalžu lēmumiem likumā paredzēta Administratīvās tiesas kontrole. Ostu pārvalžu lēmumi par līguma slēgšanu attiecas uz tiesībām veikt uzņēmējdarbību ostā, kas ir pašvaldības īpašums un kuru uz vienlīdzīgiem nosacījumiem ir jābūt iespējai izmantot visiem komersantiem. Šādi lēmumi pēc satura un jēgas būtu vērtējami kā administratīvie akti vai faktiskā rīcība. Likumā jānosaka, ka arī ostas valdes lēmumus par līguma slēgšanu, atteikumu slēgt līgumu un līguma pirmstermiņa izbeigšanu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
4. Komersantu nodrošināšana ar infrastruktūras pieejamību, jo šobrīd ir aktuālas problēmas un sūdzības saistībā, piemēram, ar pieejamību eletroapgādes infrastruktūrai, sliežu ceļiem.
Un pasakiet vēl, ka tās būtu neloģiskas, kaitīgas un nevajadzīgas reformas!
Attiecībā uz ostu darbības caurskatāmību un atklātību ir liels gandarījums, ka beidzot pēc 4 gadu vilcināšanās šie jautājumi ir iestrādāti vismaz Ventspils un Rīgas brīvostu nolikumu līmenī, kurus nesen apstiprināja valdība, nevis, kā tas bija līdz šim Ventspils Brīvostas gadījumā – Ventspils Dome. Maza, bet tomēr uzvara, kas vēl gadu vai 2 atpakaļ nebūtu iespējama. Un par to paldies Reformu partijas ministriem, kas kopīgi strādāja, lai šīs izmaiņas panāktu!
Un beidzot par tā saucamo ostu privatizāciju – nu gan jāsaka: “Beidziet melot!”. Neviena RP amatpersona, ministrs, deputāts, ministra padomnieks vai deputāta palīgs nekad nav runājuši par ostu privatizāciju. Par nožēlu jāatazīst, ka par to visskaļāk runā cilvēks, kurš pats pa kluso un, izmanotojot savu dienesta stāvokli, iespējams de facto jau esot privatizējis vienu no svarīgākajām Latvijas ostām. Reformu partija runā par pretējo – kā vislabāk ostās stiprināt valsts interešu ievērošanu, kā panākt lielāku lēmumu pieņemšanas procesa caurskatāmību, lai nodrošinātu zināmu atskaitīšanos par katru lēmumu, balsojumu, par katru brīvostu iztērēto peļņas latu. Kā panākt, lai osta ne vien izmanto valsts infrastruktūru un nekustamo īpašumu, bet arī atdod valstij daļu no peļņas, kas iegūta, izmantojot valsts īpašumu, jo šobrīd ostas valstij tiešā veidā par to nemaksā pilnīgi NEKO! Visas iekasētās nomas maksas, pilotu, kanāla nodevas paliek ostu rīcībā, un tās līdz šim šo naudu ir tērējušas vienīgi pēc saviem ieskatiem, tai skaitā, pērkot dārgus auto, izmaksājot neargumentētas prēmijas un apmaksājot apšaubāmus mediju līgumus.
Reformu partijai kā jaunienācējiem politikā, tiešām nav viegli, jo neesam pieraduši vienkārši muldēt bez jebkāda savu vārdu seguma, bez argumentiem un faktiem. Un mums tiešām ir samērā grūti pierast, kad tā dara citi, jo tādu rīcību sauc par neprofesionalitāti un nekompetenci. Taču mēs netaisāmies mainīties uz slikto pusi tikai tāpēc, ka tāda, lūk, ir politika, un tā dara citi.
Tāpēc Reformu partija aicina visus, no kā atkarīga tranzīta nozares attīstība, ieraudzīt globālo tranzībiznesa realitāti un kopīgi sadarboties, lai mūsu ostas tiešām kļūtu gan par labas pārvaldības, gan tranzīta un loģistikas labākajiem piemēriem objektīvos un nopietnos starptautiskajos pētījumos.